Satura mārketings

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Satura mārketings ir tirgzinības taktika, kas koncentrējas uz satura radīšanu un izplatīšanu internetā. Šis saturs var būt izklaidējošs vai informējošs, taču tā galvenais uzdevums ir uzrunāt definētu mērķa grupu, nodrošinot uzņēmuma vai zīmola nosaukuma redzamību interneta meklētājprogrammu pirmajos rezultātos ar mērķi pārvērst interneta lapu apmeklētājus klientos.[1] Radītais saturs piesaista cilvēku uzmanību, veicina uzņēmuma redzamību un palielina interneta lapu apmeklējumu skaitu. Tā kā satura mārketinga uzdevums ir paredzēt tēmas, kas varētu interesēt interneta meklētāju lietotājus, tā ir pasīva mārketinga forma, jo gatavo un internetā izvieto informāciju nezinot, cik daudzi cilvēki to atradīs un izmantos. Satura mārketings uzsver, ka ir gandrīz nekomerciāls, jo piedāvā bezmaksas informāciju un zināšanas. Saturs tiek sagatavots un izplatīts daudzos formātos – informatīvās publikācijās, video klipos, pētījumos, infografikās, e-pasta publikācijās, podraidēs, fotogrāfijās un blogu ierakstos.

Modernais satura mārketings sāka veidoties 20. gadsimta pašās beigās, līdz ar interneta komerciālo attīstību, taču uzplaukumu sasniedza līdz ar Google nostiprināšanos interneta meklētājprogrammu tirgū, kā arī sociālo tīklu rašanos. Abas šīs tendences nodrošināja to, ka radīto saturu var izvietot un atrast pēc skaidri definētiem parametriem, kā arī vicināt dalīšanos ar to. Satura mārketings tiek kritizēts par interneta pārpludināšanu ar komerciāli motivētu informāciju, kurā atrast neitrālus meklēšanas rezultātus kļūst aizvien grūtāk.

Satura radīšanas process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tiek definēta mērķauditorija, tās intereses un vajadzības. Satura radītājam ir skaidri jāzina, kas varētu interesēt mērķauditoriju, lai spētu radīt interneta meklēšanas parametriem un atslēgvārdiem atbilstošu saturu.
  2. Tiek noteikts, kādā formātā tiks veidots un izplatīts saturs. Tie var būt blogu ieraksti, analītiski pētījumi, e-grāmatas, YouTube video, sociālo tīklu video, infografikas, aptaujas, attēli, Top 10 vai Top 5 saraksti, padomi dažādām dzīves situācijām, vebināri, aptaujas, podraides un audio faili. Vienu un to pašu informāciju bieži sagatavo vairākos formātos, lai palielinātu iespēju, ka to atradīs, apskatīs un ar to padalīsies sociālajos tīklos.
  3. Tiek izvēlēta satura pārvaldības sistēma, kas palīdzēs radīt, publiskot, izplatīt saturu, kā arī analizēt satura mārketinga rezultātus.

Satura izplatīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Uzņēmumi izveido informācijas sadaļu savā mājaslapā vai izveido īpašas kampaņu lapas, kurās tiek izvietots saturs. Lai palielinātu iespējas, ka šo lapu saturs tiks atrasts, tiek veikta meklētājprogrammas optimizācija (SEO).
  2. Sadarbība ar partneriem, lai uzņēmuma sagatavoto saturu izvietotu kādā citā interneta lapā. Uzņēmumi visparastāk to īsteno, iegādājoties vietu populāros ziņu un izklaides portālos, kurā tad izvieto saites uz savu saturu.
  3. Atgriezeniskā saite ar jau esošajiem uzņēmuma klientiem, kuriem e-pastā vai sociālajos tīklos tiek izplatīts sagatavotais saturs, tādējādi nostiprinot uzņēmuma saites ar saviem klientiem un veicinot atkārtotu pirkumu veikšanu.

Rezultātu mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau radītā satura formāts un izplatīšanas veids nosaka to, kā tiks mērīti rezultāti. Ja tas ir YouTube video, tad tie būs skatījumi, ja ieraksts interneta lapā, tad apmeklētāju skaits un apmeklējumu ilgums, ja sociālo tīklu ieraksts, tad lasījumu skaits un sasniegtās auditorijas lielums. Internets dod iespēju ļoti sīkai un detalizētai satura lietotāju statistikai, taču tas neļauj spriest, vai satura patērētājs tiešām veica uzņēmuma produkta pirkumu. Lai to noskaidrotu, ir jāveic papildus tirgus pētījumi. Saites nostiprināšanai ar satura lietotājiem, bieži tiek izstrādāti mehānismi apmeklētāju e-pasta adrešu vai telefona numuru apkopošanai, kas vēlāk tiek izmantoti tiešajā mārketingā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]