Satversmes tiesas lietas par valodu lietojumu
Sarakstā ir norādīti Satversmes tiesas spriedumu taisīšanas gadi, ja lieta nenonāca līdz spriedumam — sūdzības iesniegšanas laiks.
Personvārdu rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. g. — J. Mencena apstrīdēja uzvārda latviskošanu pasē. Sūdzība tika noraidīta.[1]
Elektroniskie mediji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2003. g. — PCTVL Saeimas deputāti apstrīdēja 75% minimālo kvotu raidīšanai latviešu valodā privātajām raidorganizācijām. Pieteikums tika apmierināts.[2]
2015. g. — SIA „Krievu hītu radio” apstrīdēja prasību radio programmām, kuru apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, ar 2016. gada 1. janvāri pāriet latviešu valodā. Attiecīgie likuma noteikumi tika grozīti, un 2016. g. Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā.[3]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2004. g. — Saeimas deputāti Boriss Cilevičs un Vitālijs Orlovs apstrīdēja prasību vismaz 60% mācībvielas vidusskolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pasniegt latviešu valodā.[4] Tiesa nepieņēma sūdzību izskatīšanai.
2005. g. — PCTVL, TSP un LSP Saeimas deputāti apstrīdēja prasību vismaz 60% mācībvielas vidusskolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pasniegt latviešu valoda. Pieteikums tika izskatīts atklātā sēdē[5] un noraidīts.[6]
2005. g. — PCTVL, TSP un LSP Saeimas deputāti apstrīdēja aizliegumu privātskolu, kas neīstenoja apmācību latviešu valodā, publiskajai līdzfinansēšanai. Pieteikums tika apmierināts.[7]
2019. g. — SSDP Saeimas deputāti apstrīdēja ierobežojumus izmantot mazākumtautību valodas kā mācībvalodas skolās. Tiesa noraidīja pieteikumu daļā par publiskajām skolām un atlika tā izskatīšanu daļā par privātskolām.[8], vēlāk noraidot pieteikumus (kā arī vairākus vecāku iesniegtos pieteikumus) arī daļā par privātskolām[9] — diviem tiesnešiem izsakot atsevišķās domas.[10][11].
2020. g. — SSDP Saeimas deputāti apstrīdēja ierobežojumus izmantot mazākumtautību valodas kā mācībvalodas augstskolās. Tiesa atzina Augstskolu likuma noteikumus par neatbilstošiem Satversmei, bet atstāja tos spēkā līdz 2021. g. maijam.[12]
2020. g. — grupa vecāku, ko pārstāvēja Vladimirs Buzajevs, apstrīdēja Ministu kabineta 2018. g. 21. novembra noteikumu Nr. 716 normas par valodu lietošanu. Tiesa noraidīja pieteikumu.[13]
Administratīvie sodi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2009. g. — SC un PCTVL Saeimas deputāti apstrīdēja 13 Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantus. Satversmes tiesa nolēma neierosināt lietu.[14]
2017. g. — ierosināta, pēc tam izbeigta lieta par aizliegumu ēkas numura zīmē ielas nosaukumu norādīt vairākās valodās.[15]
Amata un profesionālas prasības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2013. g. — noraidītas Jēkabpils domes deputātes N. Čehovas (PCTVL) un bijušā Liepājas domes deputāta V. Kravcova (SC) sūdzības par valodas prasmes prasībām pašvaldību deputātiem.[16]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2001-04-0103
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2003-02-0106
- ↑ LĒMUMS PAR TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANU LIETĀ Nr. 2015-15-01
- ↑ «Конституционный суд Латвии возбудил дело против реформы образования-2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.
- ↑ Sēžu lietā Nr. 2004-18-0106 stenogrammas
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2004-18-0106
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2005-02-0106
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2018-12-01
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2018-22-01
- ↑ Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2018-22-01
- ↑ Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2018-22-01
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2019-12-01
- ↑ ST spriedums lietā Nr. 2019-20-03
- ↑ ST nevērtēs valsts valodas likuma neievērošanas sodu atbilstību Satversmei - nra.lv[novecojusi saite]
- ↑ Lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01
- ↑ Spriedums lietā Nr. 2012-24-03 Satversmes tiesa