Sausais ledus

Vikipēdijas lapa
Sausā ledus granulas

Sausais ledus ir ciets (sasaldēts) oglekļa dioksīds. Normālos apstākļos tas sublimējas — iztvaiko, nepārejot šķidrā stāvoklī (sublimācijas temperatūra ir —78,48˚ С[1]). Sausais ledus ir balta, ledum līdzīga viela, kas nav toksiska un nevada elektrību. Tā blīvums ir apmēram 1560 kg/m3. Kilograms sausā ledus sublimējoties patērē 590 kJ jeb 140 kcal siltuma, kas ir divreiz vairāk, nekā kūstot patērē parastais ledus, turklāt sausais ledus neatstāj nekādus atlikumus.

Miglas veidošanās, sausajam ledum sublimējoties

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauso ledu iegūst, ļaujot iztvaikot sašķidrinātam CO2 īpašos cilindros[2]. Sašķidrinātais oglekļa dioksīds iztvaikojot stipri atdziest, veidojot "sniegu", kuru sapresē vēlamā lieluma granulās vai blokos.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmanto zemu temperatūru iegūšanai rūpniecībā un zinātniskos pētījumos, kā arī pārtikas produktu (saldējuma u.c.) uzglabāšanai un transportēšanai.

Sausā ledus kristāliskā struktūra

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. М:, Издательство иностранной литературы, 1963, 481. lpp. (krieviski)
  2. N. N. Greenwood, A. Earnshaw. Chemistry of the elements. Butterworth-Heinemann, 1998, 311. lpp (angliski)