Savvaļas ugundrošības pārvaldība

Vikipēdijas lapa
Zaca Liesma aktīvās liesmas priekšpuse, kas ir vēsturē otrs lielākais ugunsgrēks Kalifornijā

Meža ugunsgrēki ir ugunsgrēki brīvā dabā, kas rodas mežos vai citās savvaļas vietās.[1] Šādi ugunsgrēki var notikt jebkurā vietā uz planētas, izņemot Antarktīdu. Tie apdraud cilvēkus un savvaļas dzīvniekus.[2] Starp visiem brīvdabas negadījumiem, ugunsgrēki var būt īpaši postoši. Ņemot vērā to spēju iznīcināt lielu daļu ekosistēmu, ir jābūt spēkā esošam ārkārtas rīcības plānam, kas būtu pēc iespējas sagatavots ugunsgrēka gadījumā un būtu arī spējīgs tikt galā ar tā sekām.[3]

Ārkārtas situāciju vadībai ir četras atsevišķas stadijas, kas veido vadības procesu. Šīs fāzes ir izvairīšanās, sagatavošanās, reaģēšana un atkopšanās.[4] Lai gan katrai fāzei ir īpaša loma ārkārtas situāciju pārvaldības procesā, katrā no tām ir aspekti, kas ir savstarpēji saistīti. Pārvaldības procesu bez viena no četrām fāzēm varētu uzskatīt par nepabeigtu un neadekvātu.[5] Izvairīšanās ir definēta kā profilakse. Sagatavošanās ir uzvedības vai procesu maiņa, lai samazinātu katastrofas ietekmi uz iedzīvotājiem.[6] Reaģēšana ir ārkārtas dienesta vienību pulcēšana katastrofas vietā un ugunsgrēka dzēšana. Visbeidzot, atgūšanās mērķis ir atjaunot katastrofas skarto teritoriju tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms katastrofas.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Federal Fire and Aviation Operations Action Plan, 4.
  2. Stephen J. Pyne. «How Plants Use Fire (And Are Used By It)». NOVA online.
  3. «International Experts Study Ways to Fight Wildfires». Voice of America (VOA) News. 2009-06-24. Skatīts: 2009-07-09.
  4. Richard Sylves. Disaster Policy & Politics: Emergency Management and Homeland Security. University of Delaware : CQ Press, 2008. 21. lpp. ISBN 978-0-87289-460-0.
  5. Sylves, p. 21.
  6. Thomas E. Drabek. Human System Responses to Disaster. New York : Springer-Verlag, 1986. 21. lpp. ISBN 978-0-387-96323-5.
  7. Sylves, p. 24.