Senpersiešu valoda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Senpersu valoda)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senpersiešu
Valodu lieto: Senā Irāna
Valodas izmiršana: Attīstījusies par viduspersiešu valodu, kas attīstījusies par persiešu valodu
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Irāņu
   Senpersiešu 
Rakstība: Senpersu ķīļu raksts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: peo
ISO 639-3: peo

Senpersiešu[1], senpersu[2] jeb vienkārši persu valoda[3] ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas. Tā ietilpst irāņu valodu grupā, kas ir apakšgrupa indoirāņu valodām (un tā savukārt indoeiropiešu valodām).

Rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senpersiešu valodā tika rakstīts no kreisās uz labo, t.s., senpersiešu ķīļu rakstā, kas ir pusalfabētisks, zilbisks ķīļu raksts. Senpersiešu ķīļu raksts satur 36 rakstzīmes, kas atveido līdzskaņus, patskaņus vai līdzskaņa savienojumus ar patskani, trīs skaitļus (1, 10, 100), vārdu atdalītāju un dažas ideogrammas.

Oldpersian.gif

Fonētika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senpersiešu rakstā ir sastopamas sekojošas fonēmas:

Patskaņi

  • Īsie: a [a] i [i] u [u]
  • Garie: ā [aː] ī [iː] ū [uː]

Līdzskaņi

Lūpeņi Zobeņi/
Alveolāri
Aukslējeņi Velāri Glotāli
Eksplozīvi slēdzeņi p [p] b [b] t [t] d [d] c [c][nepieciešama atsauce] j [ɟ][nepieciešama atsauce] k [k] g [g]
Nāseņi m [m] n [n]
Berzeņi f [f] θ [θ] ç [?] x [x] h [h]
Svelpeņi s [s] z [z] š [ʃ]
Vibranti r [r]
Puspatskaņi v [ʋ] l [l] y [j]

Ar ç transkribētās ķīļraksta zīmes fonētiskā vērtība ir neskaidra.

Gramatika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietvārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitlis
Senpersiešu valodā pastāv vienskaitlis, daudzskaitlis un dažas divskaitļa formas.

Dzimte
Senpersiešu valodā ir 3 dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatrā.

Locījums
Senpersiešu valodā izšķir nominatīvu, ģenitīvu, datīvu, akuzatīvu, instrumentāli, ablatīvu, lokatīvu un vokatīvu. Ģenitīva un datīva formas ir vienādas. Arī ablatīva un instrumentāļa formas ir vienādas.

Lietvārdu locīšana:

  • a- celmi (-a, -am, -ā)
  • i- celmi (-iš, iy)
  • u- (un au-) celmi (-uš, -uv)
  • līdzskaniskie celmi (n, r, h)
-a -am
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. -a -ā, -āha -am
Vok. -am
Aku. -am -am -ām
Ins. -aibiyā -aibiš -aibiyā -aibiš -āyā -ābiyā -ābiš
Dat. -ahyā, -ahya -aibiyā -aibiš -ahyā, -ahya -aibiyā -aibiš -āyā -ābiyā -ābiš
Abl. -aibiyā -aibiš -aibiyā -aibiš -āyā -ābiyā -ābiš
Ģen. -ahyā, -ahya -āyā -ānām -ahyā, -ahya -āyā -ānām -āyā -āyā -ānām
Lok. -aiy -āyā -aišuvā -aiy -āyā -aišuvā -āyā -āyā -āšuvā
-iš -iy -uš -uv
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. -iš -īy -iya -iy -in -īn -uš -ūv -uva -uv -un -ūn
Vok. -i -īy -iya -iy -in -īn -u -ūv -uva -uv -un -ūn
Aku. -im -īy -iš -iy -in -īn -um -ūv -ūn -uv -un -ūn
Ins. -auš -ībiyā -ībiš -auš -ībiyā -ībiš -auv -ūbiyā -ūbiš -auv -ūbiyā -ūbiš
Dat. -aiš -ībiyā -ībiš -aiš -ībiyā -ībiš -auš -ūbiyā -ūbiš -auš -ūbiyā -ūbiš
Abl. -auš -ībiyā -ībiš -auš -ībiyā -ībiš -auv -ūbiyā -ūbiš -auv -ūbiyā -ūbiš
Ģen. -aiš -īyā -īnām -aiš -īyā -īnām -auš -ūvā -ūnām -auš -ūvā -ūnām
Lok. -auv -īyā -išuvā -auv -īyā -išuvā -āvā -ūvā -ušuvā -āvā -ūvā -ušuvā

Īpašības vārdi tiek locīti līdzīgā veidā.

Īpašības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzināmās pakāpes:

  • Pārākā pakāpe: -tara-, -θara- un -iyah-
  • Vispārākā pakāpe: -tama-, -išta-

Darbības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laiki
Senpersiešu valodā ir šādi laiki: tagadne, pabeigtā pagātne, nepabeigtā pagātne un aorists.

Izteiksmes
Pastāv sekojošas izteiksmes: īstenības, nosacījuma, varbūtības, pavēles un injunktīvs.

Darbības vārda kārtas
Darāmā kārta, vidējā kārta (tem. tag. -aiy-, -ataiy-) [ciešamā kārta (-ya-)].

Lietotas ir tikušas galvenokārt tikai 1. un 3. personas formas. Vienīgā lietotā divskaitļa forma ir ajīvatam 'abi dzīvoja'.

Tagadne, darāmā kārta
atematiskā tematiskā
'būt' 'ņemt'
Vsk. 1.pers. ahmiy barāmiy
3.pers. astiy baratiy
Dsk. 1.pers. ahmahiy barāmahiy
3.pers. hatiy baratiy

Nepabeigtajā pagātnē tiek pievienots a.

Nepabeigtā pagātne, darāmā kārta
atematiskā tematiskā
'darīt' 'būt, kļūt, tapt'
Vsk. 1.pers. akunavam abavam
3.pers. akunauš abava
Dsk. 1.pers. aku abavāmā
3.pers. akunava abava
Tagadnes divdabis
Darāmā kārta Vidējā kārta
-nt- -amna-
Pagātnes divdabis
-ta-
Nenoteiksme
-tanaiy

Piem., bartanaiy 'ņemt, nest'

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adam Dārayavahauš xšāyathiya vazraka xšāyathiya xšāyathiyānam xšāyathiya dahyūnām
«Es esmu Ķēniņš Dārijs, dižais, visu ķēniņu ķēniņš, visu zemju ķēniņš.» (DPh)

Manā pitā Vištāspa nāma āha Haxāmanišiya
«Mana tēva vārds bija Vištāspa, Ahāmanīts

Adam Dārayavahauš Pārsa Ariya Ariya-ciça
«Es esmu Dārijs, persietis, ārietis, āriskas cilmes.» (DNa 8-15)

Ima xšaçam hacā Sakaibiš tayaiy para Sugdam amata yātā ā Kūšā hacā Hidauv amata yātā ā Spardā tayamaiy Auramazdā frābara haya mathišta bagānām
«Šo impēriju (Persiju) no skitiem, kas zempus sogdiešiem dzīvo, no turienes līdz pat Etiopijai un no Indijas līdz pat Spardai dāvāja man Ahura Mazda, kurš ir dižākais no Dieviem.» (DPh)

Baga aniya naiy astiy
«Cita Dieva nav.» (burt. Dieva cita ne ir)

Senpersiešu un persiešu valodu salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indoirāņu pirmvaloda Senpersiešu Viduspersiešu Jaunpersiešu Latviski
*aśwas aspa asp asb/asp zirgs (liet. ašva "ķēve")
*kāma kāma kām kām vēlme
*daiwas daiva dēw div dēmons (latv. dievs)
drayah drayā daryā jūra
*źhasta- dasta dast dast roka
*bhāgī bāji bāj bāj nodeva
*bhrātr- brātar brâdar barādar brālis
*bhūmiš būmi būm būm zeme, valsts
*martya martya mard mard vīrs
*māsa māha māh māh mēness, mēnesis
*vāsara vāhara wahār bahār pavasaris (latv. vasara)
stūnā stūn sotūn kolonna
šiyāta šād šād laimīgs
*ṛtam arta ard ord patiesība
*drauźh- druj drugh dorugh melot

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. 20. lpp. ISBN 5401004117.
  3. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 15. martā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brandenstein, Wilhelm. Handbuch des Altpersischen. Wiesbaden, O. Harrassowitz 1964.
  • Hinz, Walther, Altpersischer Wortschatz. Nendeln, Liechtenstein : Kraus Reprint, 1966.
  • Kent, Roland G., Old Persian : grammar, texts, lexicon. New Haven, Conn. : American Oriental Society, 1953.
  • Tolman, Herbert Cushing, Ancient Persian lexicon and the texts of the Achaemenidan inscriptions transliterated and translated with special reference to their recent re-examination. New York, Cincinnati, American Book Company, 1908.
  • Rüdiger Schmitt: Altpersisch. In: R. Schmitt: Compendium linguarum Iranicarum. Reichert, Wiesbaden 1989, S. 56–85.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]