Čigānu valoda

Vikipēdijas lapa
Čigānu valoda
romani ćhib 
:
Valodu lieto: Centrālajā un Austrumeiropā un čigānu diasporā
Pratēju skaits: 2,5 miljoni
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Indoāriešu
   Čigānu valoda 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Nav oficiāla valoda
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: rom
ISO 639-3: rom

Čigānu valoda (romani ćhib), arī romu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes indoirāņu valodu atzara valoda, ko lieto čigānu diasporai piederīgie iedzīvotāji visā pasaulē.

Saskaņā ar Ethnologue datiem, septiņas dažādas čigānu valodas variācijas ir pietiekami atšķirīgas, lai tās varētu tikt uzskatītas par atsevišķām valodām. Čigānu valoda nevienā no pasaules valstīm nav kā valsts oficiālā valoda, taču Vācijā tai ir minoritātes valodas statuss.[1] Čigānu valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 2,5 miljoniem.

Rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čigāni parasti lieto to tautu rakstību, kuru vidū viņi dzīvo.

Latīņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušajā Dienvidslāvijā izmantoja latīņu alfabētu: A a, Ä ä, B b, C c, Č č, Kj kj, D d, Gj gj, Dž dž dž, E e, F f, G g, H h, X x, I i, J j, K k, L l, Lj lj, M m, N n, Nj nj, O o, P p, Q q, R r, S s, Š š, T t, U u, V v, Z z, Ž ž. Šis ir alfabēts, ko izmanto "kopējā romu valodas" projektā.

Kirilica[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta 20. un 30. gados PSRS tika mēģināts izveidot literāru romu valodu, ko noteica agrīnās Padomju Savienības nacionālā politika, kas centās atbalstīt mazo tautu kultūru. Par pamatu tika izmantota krievu romu etniskās grupas valoda, papildinot to ar literārajiem aizguvumiem no citiem dialektiem. Domājams, ka šāda izvēle tika izdarīta tāpēc, ka krievu čigāni, no kuriem daudziem bija pamatizglītība un kuri bija vairāk pakļauti boļševistiskajai ideoloģijai, bija asimilējušies visvairāk. Saskaņā ar boļševiku politiku pirmsrevolūcijas laikā apspiesto mazo tautu kultūrai līdz ar jaunās varas iestāšanos bija jākļūst sociālistiskai pēc satura, saglabājot nacionālo formu. Marksisma-ļeņinisma literatūras, Ļeņina un vēlāk Staļina runu un partijas rezolūciju tulkojumi tika izdoti jaunajā literārajā romu valodā un nosūtīti uz kolhoziem. Tika publicēts arī daudz oriģinālliteratūras, kas sākotnēji bija rakstīta romu valodā. Tomēr kopumā šīs darbības mērogs bija nenozīmīgs.

PSRS romi kopš 1927. gada lietoja alfabētu, kura pamatā bija krievu alfabēts, pievienojot burtu Ґ ґ un bez Щ щ un ъ (krievu romu dialekts).

Krievu čigānu dialekta alfabēts:

А а Б б В в Г г Ґ ґ Д д Е е Ё ё Ж ж З з И и Й й К к Л л М м Н н
О о П п Р р С с Т т У у Ф ф Х х Ц ц Ч ч Ш ш Ы ы Ь ь Э э Ю ю Я я

Dēvanāgarī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romu valodas rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz dēvanāgarī balstītu rakstību. Tās piekritēji uzskata, ka šī rakstība ir vispiemērotākā indiešu valodu, tostarp romu valodas, fonēmu sastāvam un tipoloģijai. Konkrēti, devanagari jau agrāk tika izmantots kā alternatīvs rakstības veids romu Vikipēdijā. Tajā pašā laikā daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī rakstības izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «"Regional- und Minderheitensprachen", Federal Ministry of the Interior, Berlin, 2008 (in German)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 3. decembrī.