Sentkroisa

Sentkroisa
Salas austrumdaļas ainava
Sentkroisa Sentkroisa
Ģeogrāfija
Izvietojums	Karību jūra
Koordinātas	17°44′01″N 64°47′02″W
Arhipelāgs	Virdžīnu salas, Aizvēja salas
Platība	214,66 km²
Garums	35 km
Platums	11 km
Krasta līnija	4,19 km
Augstākais kalns	Īgls 355,1 m
Administrācija
ASV Virdžīnas
Demogrāfija
Iedzīvotāji	41004 (2020)
Sentkroisa Vikikrātuvē

Sentkroisa (angļu: Saint Croix) ir 214,66 km² liela apdzīvota sala Virdžīnu salu arhipelāgā Karību jūrā. Ietilpst ASV teritorijā ASV Virdžīnas un pēc teritorijas ir lielākā sala ASV Virdžīnās.

Pirmais eiropietis, kurš apmeklēja salu, bija Kristofers Kolumbs 1493. gada 14. novembrī, viņa Otrā ceļojuma laikā. Kolumbs deklarēja salas piederību Spānijas kronim. Salas iedzīvotāji tobrīd bija karībi. Sadursmes starp spāņiem un Sentkroisas karībiem bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un Jaunās Pasaules iedzīvotājiem. Sala vēlāk piederēja Nīderlandei (1642 — 1645), Lielbritānijai (1645 — 1650), Maltas ordenim (1650 — 1665), Francijai (1665 — 1733). Dānija, kura bija izveidojusi kolonijas Sentomasas un Sentdžonas salās, 1733. gadā Sentkroisu no frančiem nopirka, paplašinot Dāņu Rietumindijas teritoriju. Nepoleona karu laikā salu divas reizes okupēja britu, tomēr 1815. gadā to atkal atdeva dāņiem. 1917. gadā ASV nopirka Dāņu Rietumindiju, izveidojot ASV Virdžīnas. Līgums tika apstiprināts Dānijas referendumā. 1927. gadā salas iedzīvotājiem tika piešķirta ASV pilsonība.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sentkroisa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)