Sergeja Kirova salas
| Sergeja Kirova salas | |
|---|---|
| острова Сергея Кирова | |
  Sergeja Kirova salas  Sergeja Kirova salas  Sergeja Kirova salas  Sergeja Kirova salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 77°36′N 91°55′E / 77.600°N 91.917°EKoordinātas: 77°36′N 91°55′E / 77.600°N 91.917°E |
| Salu skaits | 8 |
| Platība | 280 km² |
| Augstākais kalns | 57 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
 Sergeja Kirova salas Vikikrātuvē | |
Sergeja Kirova salas (krievu: острова Сергея Кирова) ir Krievijai piederoša neapdzīvotu salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salas izvietojušās Karas jūras austrumos uz ziemeļiem no Taimiras pussalas. Arhipelāgā ietilpst astoņas salas, lielākā no kurām ir Isačenko sala, kurā atrodas arī arhipelāga augstākais punkts 57 m vjl.[1] Citas arhipelāga salas ir Složnija, Sredņija, Severnija, Južnija, Dopolņiteļnija, Zabitija un atstatus ziemeļaustrumos esošā Kirova sala.
Sala atrodas arktiskās tundras dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas. Arhipelāgs ietilps Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salas 1930. gadā atklāja ekspedīcija ar ledlauzi Sedov. 1934. gadā tās apmeklēja ekspedīcija ar ledlauzi Jermak un nodēvēja par godu nesen nogalinātajam padomju funkcionāram Sergejam Kirovam.[3]
1953. gadā salā tika ierīkota Isačenko polārstacija, kas darbojās līdz 1994. gadam.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Острова на политческой карте мира». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. novembrī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
- ↑ «Большой Арктический государственный природный заповедник». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 14. janvārī.
- ↑ «ТОПОНИМИКА МОРЕЙ СОВЕТСКОЙ АРКТИКИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 23. janvārī.
- ↑ «Исаченко, остров, МГ-2». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 23. janvārī.