Sergejs Slaucītājs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sergejs Slaucītājs
Sergejs Slaucītājs kā LU docētājs
Sergejs Slaucītājs kā LU docētājs
Personīgā informācija
Dzimis 1902. gada 6. novembrī
Jaunlaicenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1982. gada 23. septembrī (79 gadi)
Valsts karogs: Argentīna Laplata, Argentīna
Tautība Latvietis
Brāļi Leonīds Slaucītājs
Dzīvesbiedre Zenta Slaucītājs (dzimusi Miķelsone)
Bērni Sirdvalda Iskalns
Zinātniskā darbība
Darba vietas Latvijas Universitāte, Baltijas Universitāte, Laplatas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Sergejs Slaucītājs (dzimis 1902. gada 6. novembrī, miris 1982. gada 23. septembrī)[1] bija latviešu astronoms. Viņa vecākais brālis Leonīds Slaucītājs bija ģeofiziķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1902. gada 6. novembrī Jaunlaicenes pagastā Majora skolas pārziņa Jāņa Slaucītāja un viņa sievas Emīlijas Paulīnes, dzimušas Bērzones, ģimenē.[2] Pēc Alūksnes vidusskolas pabeigšanas viņš 1921. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes matemātikas nodaļā, kur specializējies astronomijā. Iestājās studentu korporācijā "Lettonia" un 1924. gadā viņu ievēlēja par fakultātes subasistentu.

Pēc studiju beigšanas 1931. gadā S. Slaucītāju ievēlēja par fakultātes asistentu, 1935. gadā par privātdocentu, vēlāk par docentu. Ar Morberga stipendiju viņš papildinājās Stokholmas observatorijā.[3] Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Vācu jūras observatorijā. Pēc kara beigām viņš no 1946. līdz 1948. gadam bija docētājs Baltijas universitātē.[1]

1948. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Argentīnā, kur 1952. gadā kļuva par docētāju Laplatas universitātē, 1959. gadā par profesoru.[1] No 1952. līdz 1975. gadam Slaucītājs vadīja Laplatas astronomijas observatoriju.[1]

Nodarbojās ar Dienvidu puslodes zvaigznāju pētīšanu.[1] Slaucītājs ir uzlabojis vairākus astronomiskos instrumentus, tāpat konstruējis jaunu fotoelektrisko reģistrētāju.[1] Ir apmēram 40 zinātnisku rakstu autors.[1]

Miris Laplatā 1982. gada 23. septembrī.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 238. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. geni.com
  3. "Laiks", 1982. gada 20. oktobrī
  4. timenote.info

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]