Jaunlaicenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Jaunlaicenes pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Jaunlaicene
Kopējā platība:[1] 52,2 km2
 • Sauszeme: 50,7 km2
 • Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 394
Blīvums (2023): 7,8 iedz./km2
Izveidots: 1919. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Neu-Laitzen
krievu: Ново-Лайценская
Jaunlaicenes pagasts Vikikrātuvē

Jaunlaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Apes pagastu. Jaunlaicenes pagasta centrs ir Jaunlaicenes ciems.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts izveidots 1919. gadā Valkas apriņķa Jaunlaicenes muižas teritorijā. Pagasta iedzīvotāji piederēja Apukalna evaņģēliski luteriskajai draudzei. Pēc 1920. gada agrārās reformas Jaunlaicenes muižu ar Kalna un Evalda pusmuižām 3076,35 ha platībā sadalīja 112 vienībās. Apes muižu 557,89 ha platībā sadalīja 36 vienībās. Repjakalna muižu 1747,23 ha platībā sadalīja 75 vienībās.[4] 1935. gadā pagasta platība bija 161,9 km² un tajā dzīvoja 2163 iedzīvotāji.[5]

1945. gadā pagastā izveidoja Jaunlaicenes un Grūbes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunlaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Apes (1949—1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Jaunlaicenes ciemam pievienoja likvidēto Grūbes ciemu, bet kolhoza «Padomju Dzimtene» teritoriju 1963. gadā pievienoja Apes lauku teritorijai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunlaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ainava pie Dēliņkalna.

Jaunlaicenes pagasts atrodas Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē. Uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagastu robežas atrodas 271,5 m augstais Dēliņkalns — augstākais paugurs Alūksnes augstienē ar relatīvo augstumu vairāk kā 70 m. Ap pauguru izveidots Dēliņkalna dabas liegums. Cits ievērojams paugurs pagasta teritorijā ir Apekalns (Opekalns; 235 m vjl). Jaunlaicenes pagasts kopā ar Ziemeru un Veclaicenes pagastiem iekļaujas aizsargājamo ainavu apvidū Veclaicene, kurš ir nozīmīgs ar savām nacionālas nozīmes ainavām.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas nelielas Gaujas baseina upes — Vaidavas pietekas Apšupīte un Vārnupīte.

Kultūrvēsturiskas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunlaicenes muižas apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunlaicenes muižas apbūve
Jaunlaicenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.

18. gadsimtā Jaunlaicenes muiža kļuva par Volfu dzimtas Vidzemes zara šūpuli. Muižas komplekss celts 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta pirmajā pusē no laukakmeņiem un no vietēja ražojuma ķieģeļiem. Dzimtas tēvs Johans Gotlībs II pretim mājas logiem izveidojot „gabaliņu pilsētas”. Līdz mūsdienām muižas apbūvē saglabājušās 16 celtnes. Muižkunga dzīvojamā mājā ir ierīkots muzejs, kas stāsta par muižas apbūvi, Vidzemes muižu apsaimniekošanu, sadzīvi, baroniem un vietējiem iedzīvotājiem — malēniešiem.[7] Muižas teritorijā izveidots pastaigu maršruts ar stendiem vēsturiskās apbūves izziņai.

Jaunlaicenes muižas parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. gadsimtā veidot sāktais 9 ha lielais Jaunlaicenes muižas parks ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr.2790). Muižas īpašnieks Johans Gotlībs fon Volfs pēc sievas Marijas Klementīnes iecerēm parku papildināja ar jauniem stādījumiem, viens no tiem — septiņu ozolu grupa, kas apzīmēja viņu septiņus dēlus. Tēva iesākto parkā turpināja viņa dēls Jozefs, kurš parkā izveidoja lielu dīķi ar mākslīgu saliņu.[8] Šie objekti parkā saglabājušies līdz mūsdienām. Parka kvalitatīvai apsaimniekošanai un attīstībai 2020. gadā izstrādāja “Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematisko plānu”[9] un 2022. gadā veica parka labiekārtošanas darbus.[10]

Baronu fon Volfu dzimtas kapsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baronu fon Volfu dzimtas kapliča

Jaunlaicenes muižas Volfu dzimtas kapi iesvētīti 1814. gadā. Ap 1860. gadu kapsētā pēc arhitekta Paula fon Hardenka meta uzcelta kapliča, kas izskatās kā maza gotiska baznīca.[11]

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir visaugstāk virs jūras līmeņa (235 m vjl.) uzceltā baznīca Latvijā. Baznīcas vēsturi sāk skaitīt jau no 1683. gada, kad te tikusi uzcelta koka baznīca. Šobrīd aplūkojamais dievnams celts laika posmā no 1774. līdz 1779. gadam. Opekalna baznīcas tornis ir Strūves ģeodēziskā loka punkts “Oppekaln”.[12]

Dēliņkalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dēliņkalns

Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākais paugurs, kurā atrodas 27 metrus augsts skatu tornis ar binokli, no kurienes paveras plaša apkārtnes ainava. Dēliņklans tiek arī uzskatīts par malēniešu pasaules centru.[13]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 180.: Rūcu senkapi pie Degumiem un Ozolnieku ezera
  • Nr. 182.: Vārņu ezera mītne pie Kapteiņvārņiem Dambja purva (Vārņu ezera) ziemeļu galā
  • Nr. 181.: Lielbriežu senkapi (Miroņkalns) pie Lielbriežiem
  • Nr. 184.: Ķauķu senkapi (Bungu kalniņš) starp bijušajiem Jaunvārņiem un Ķauķiem
  • Nr. 183.: Popju pilskalns starp Popjiem un Mellikauļiem (Melnkauļiem)
  • Nr. 2780.: Jaunlaicenes muižas medību pils Ančkās (19./20. gadsimts)
  • Nr. 2781.: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca Apekalnā (1774—1779)
  • Nr. 2814.: Apekalna draudzes māja Apekalnā (18. gadsimta vidus)
  • Nr. 2940.-2942.: Apekalna luterāņu baznīcas altāris (1774), ērģeles (ap 1860), kancele (18. gadsimta otrā puse)
  • Nr. 2782.-2790.: Jaunlaicenes muižas apbūve (18. gadsimta beigas) — kungu mājas gala spārns (1789), pārvaldnieka māja (1789), saimniecības ēkas (1840, 1847), klēts (veļas māja) 18. gadsimta beigas, stallis (1852), kapliča (1870), parks (18. gadsimta beigas)

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[14]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935785—    
1959725−7.6%
1965652−10.1%
GadsIedz.±%
1979508−22.1%
1989498−2.0%
2000516+3.6%
GadsIedz.±%
2011458−11.2%
2021384−16.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunlaicene (pagasta centrs), Apekalns, Vēciņi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.01.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 20.10.2016. Skatīts: 27.06.2017.
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VII sējuma 14178-14180 slejas. Rīga: 1931.-1932.
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. ↑ «Muiža un parks».
  8. ↑ Lancmanis, Imants (2000. gads). "Jaunlaicenes muiža jeb algotais tikums". Māksla Plus: 6-9.lpp.
  9. ↑ «Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskā plāna izstrāde».
  10. ↑ «Jaunlaicenes muižas parkā uzsākti labiekārtošanas darbi».
  11. ↑ «Jaunlaicenes muižas īpašnieku fon Volfu dzimtas kapliča».
  12. ↑ «Opekalna baznīca».
  13. ↑ «Dēliņkalna skatu tornis».
  14. ↑ OSP

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunlaicenes_pagasts&oldid=3975623"