Seškāji
| Seškāji | |
|---|---|
 Sudrabainā zvīņene (Lepisma saccharina) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Seškāji (Hexapoda) |
| Iedalījums | |
| |
 Seškāji Vikikrātuvē | |
Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Ir zināmi ap 1 mlj. seškāju sugu. Starp tām pazīstamākie ir tauriņi, vaboles, mušas, skudras un bites. Seškājus raksturo sekojošas īpašības. Tie ir sauszemes posmkāji, kuru ķermenis dalās trijos nodalījumos: galvā, krūtīs un vēderā. Trīs posmotu kāju pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta var būt pa pārim spārnu. Tiem seškājiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, un kam ir gāzu caurlaidīga āda, izplatība ir ierobežota ar mitra klimata apstākļiem. Tie ir sastopami pārsvarā augsnē vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošie seškāji, kam āda ir gāzu necaurlaidīga, var dzīvot arī sausos apstākļos. Pēc žokļu uzbūves visus seškājus dala segžokleņos un kailžokleņos jeb kukaiņos.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āpakštips Seškāji (Hexapoda)
- klase Segžokleņi (Entognatha)
- klase Kukaiņi (Insecta)
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hexapoda |