Sibīrijas skalbe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sibīrijas skalbe
Iris sibirica (Linnaeus)
Sibīrijas skalbe
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaSparģeļu rinda (Asparagales)
DzimtaSkalbju dzimta (Iridaceae)
ĢintsSkalbes (Iris)
SugaSibīrijas skalbe (I. sibirica)
Sibīrijas skalbe Vikikrātuvē

Sibīrijas skalbe jeb Sibīrijas īriss (latīņu: Iris sibirica), ir daudzgadīgs skalbju dzimtas lakstaugs, kas izplatīts Eiropā un Centrālāzijā. Tas ir ziemcietīgs augs.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas skalbei raksturīgi stingri ziedkāti, kuri parasti nevienāda garuma, zobenveida lapas, stāvs, vienkāršs un kails stublājs un krāšņi ziedi. Tie parasti izaug no 40 cm līdz 150 cm garumā. Lapas ir šauras, platumā aptuveni no 2 mm līdz 8 mm, lineāras un piestiprinās pie stublāja pamata. Stublāja galā veidojas 1—3 tumši zili, violeti ziedi (retos gadījumos var būt arī gaiši, teju balti).[2] Pie zieda pamata veidojas arī īsas, plēvjveida pieziedlapas. Tā apziednis ir divkāršs, sastāvot no 3 iekšējā un 3 ārējā apziedņa lapām. Iekšējās apziedņa lapas ir stāvas un šauras, bet ārējās — platākas, atliekušās. Ziedu drīksnas, līdzīgi kā iekšējās apziedņa lapas, ir ar šķeltu galu. Auglis ir trīšķautņaina pogaļa bez knābja.[2] Sakneņi ir resni, ložņājoši. Ļoti bieži sakneņa augšējā daļa brūna, klāta ar iepriekšējā gada lapu maksts atliekām.[3][4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontinentālās izplatības suga centrālajā un austrumu Eiropā un Rietumsibīrijā.

Latvijā sastopama gandrīz visā teritorijā. Nelielas grupas mitrās mežmalās un meža pļavās, purvainās pļavās, zāļu purvos ezeru ieplakās un grāvjos. Nosusināšanas un pļavu kultivēšanas dēļ izzūdošs augs. Dekoratīvo īpašību dēļ šis augs daudzviet tiek audzēts dārzos kā krāšņumaugs.[5]

Audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislabākie apstākļi Sibīrijas skalbju augšanai ir vieta ar pilnīgu saules apgaismojumu. Attiecībā uz augsni, tā var būt dažāda, tomēr vēlams lai būtu irdena, caurlaidīga, ielabota augsne. Vēlams lai tā būtu neitrāla vai vāji sārmaina. Laistīšana nav nepieciešama, jo skalbēm patīk sausums (izņemot jaunos stādus augšanas periodā). Zied maijā, jūnijā.[6]

Apdraudētība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1], https://www.latvijasdaba.lv/augi/iris-sibirica-l/
  2. 2,0 2,1 [2], Anastasiya Odintsova, New Data On Pollination Of Iris Sibiricia L. (Iridiciae). Ivan Franko National University of Lviv,2014.
  3. L.Keirāns, Iepazīsim Latvijas augus, Rīga ”Zvaigzne “1993
  4. Normunds Priedītis, Latvijas augi, Gandrs, Rīga, 2014
  5. Bo Mossberg, Lennart Stenberg, Den nya nordiska.FLORA, Svenska, 2010
  6. http://extension.usu.edu/boxelder/files/uploads/Iris.pdf Archived 2015. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē., Utah University,Growing Iris. 2004, Utah, 51 South University Provo, UT 84601. 801-851-8460
  7. http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/skalbe.shtml