Sigizmunds Timšāns
Sigizmunds Timšāns (1931—2007) bija latviešu inženieris un žurnālists, kultūras un zinātnes vēsturnieks. Latvijas zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents, Lauksaimniecības un mežkopības zinātņu akadēmijas loceklis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1931. gada 8. decembrī Dvietes pagasta "Bajāros" Helēnas Timšānes-Stapkevičas ģimenē, viņu adoptēja un audzināja vecvecāki Izabella un Jānis Timšāni. Mācījās Dvietes septiņgadīgajā skolā un Ilūkstes vidusskolā.[1]
1955. gadā pabeidza studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Mehanizācijas fakultātē. 1971. gadā aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Bija LLA Lopkopības mehanizācijas katedras vadītājs, tad neklātienes mācību prorektors (1969—1978), tad Latvijas Valsts Universitātes mācībspēks bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas un Politekonomijas katedrās. Veidoja Lauksaimniecības izglītības un zinātnes muzejus Priekuļos un Mālpilī, piedalījās muzeju veidošanā Paulam Lejiņam, Jānim Zāberam, māksliniekiem Oļģertam Baris un Mārtiņam Lagzdiņam. Līdztekus 1984. gadā absolvēja studijas Maskavas Kultūras institūtā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās laikraksta "Latvijas Vēstnesis" redakcijā. 1995. gadā bija viens no Sēlijas asociācijas dibinātājiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas katedras docents (1996—1999).
Miris 2007. gada 8. decembrī, apblabāts Dvietes kapsētā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jo vairāk laimes citiem dod, Jo vairāk sev tās cilvēks rod. „Mana Aknīste” 2006. gada decembrī
- ↑ timenote.info