Siliņupes apmetne
Siliņupes apmetne ir viena no vidējā neolīta perioda (3.—2. gadu tūkstotis p.m.ē.) ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm. Apmetnes vietā atkārtoti veikti arheoloģiskie izrakumi, pēdējie Ilgas Zagorskas vadībā (1988—1989).
Šo apvidu cilvēki sākuši apdzīvot pēc Litorīnas jūras atkāpšanās, šeit nodarbojoties ar medniecību un zvejniecību. Te atrastas akmens, krama, kaula, dzintara un koka senlietas, zvejas un medību rīki, apmetnē lietoti arī māla trauki. Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
2000. gadā apmetnes malā atklāts piemiņas akmens.[1]
Atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Siliņupes apmetne atrodas Pīlādžu ielā Siliņupes krastā Lapmežciemā agrākās jūras lagūnas, ko tagad aizņem Kaņieris un purvi ap to, krastā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ilga Zagorska. Arheoloģiskie izrakumi Lapmežciemā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli (ZASM) 1988./1989. Rīga, 1990. — 181.-188. lpp.
- Ilga Zagorska. Par Lapmežciema vissenāko vēsturi. Tukuma Ziņotājs Nr. 13.; 1990. gada 30. janvārī
Koordinātas: 56°59′37″N 23°31′10″E / 56.99361°N 23.51944°E
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |