Ilga Zagorska
- Šis raksts ir par Latvijas arheoloģi. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Zagorska skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||
|
Ilga Zagorska (dzim. Grīnberga, 1941) ir latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (1983). Latvijas Vēstures institūta darbiniece, Akmens laikmeta pētniece, veikusi izrakumus Zvejnieku kapulaukā, Laukskolas paleolīta apmetnē, kas ļāva ieraudzīt Latvijas paleolīta un mezolīta arheoloģisko atradumu nozīmi plašākā Ziemeļeiropas kontekstā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1940. gada 11. decembrī Rīgā. Mācījās Rīgas 49. vidusskolā, studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1959-1964), piedalījās izrakumos Tērvetes pilskalnā un Kjapas neolīta apmetnē Igaunijā. No 1963. gada strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas un etnogrāfijas sektora laboratorijā. Piedalījās arheoloģiskajās ekspedīcijās Zvejnieku kapulaukā un apmetnē pie Burtnieku ezera. 1965. gadā apprecējās ar arheologu Franci Zagorski. 1968. gadā uzņemta LZA Vēstures institūta aspirantūrā, 1973. gadā I. Zagorska veica izrakumus Salaspils Laukskolas vēlā paleolīta apmetnē. 1983. gadā Viļņā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu "Kaula zvejas un medību rīki akmens laikmetā Latvijas teritorijā".
Kopš 1990. gadu vidus veica arheoloģiskos pētījumus Burtnieku ezera apkārtnē kopā ar ģeologiem, palinologiem, antropologiem, biologiem, ķīmiķiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Īpaši cieša un ilgstoša sadarbība I. Zagorskai izveidojās ar Lundas Universitātes profesoru Larsu Larsonu. Šo pētījumu rezultāti tika apkopoti viņu abu rediģētajā un Lundas Universitātes 2006. gadā izdotajā septiņu valstu zinātnieku rakstu krājumā "Atpakaļ pie saknēm" (Back to the Origin).
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ilga Zagorska ir vairāk nekā 200 zinātnisku un zinātniski populāru rakstu autore. Par savu pētījumu rezultātiem uzstājusies zinātniskās konferencēs Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Francijā, Šveicē, Lielbritānijā, Japānā.[1]
- Zagorska I. Zvejas un medību rīki akmens laikmeta apmetnē un kapulaukā Zvejniekos. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1970. – Nr. 12. – 51.–64. lpp.
- Jānis Graudonis, Ilga Zagorska, Ilze Loze, Andrejs Vasks. Latvijas senākā vēsture 9.g.t.pr.Kr.- 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 463 lpp.
- Eberhards G., Kalniņa L., Zagorska I. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 2003. – 21. laid. – 27.–40. lpp.
- Davida E., Zagorska I. Zvejnieku mezolīta apmetne un kapulauks Eiropas kontekstā: kaula un raga industrijas tehniskās izpētes pirmie rezultāti. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2004. – Nr. 2. – 5.–26. lpp.
- Zagorska Ilga. Zvejnieku senvietu kompleksa arheoloģiskās izpētes vēsture. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2005. – Nr. 2. - 5.-30. lpp.
- Lars Larsson, Ilga Zagorska. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Lunda: Almqvist & Wiksell International, 2006. - 336 lappuses (angliski)
- Zagorska, I. 2006. The history of research on the Zvejnieki site. In: L. Larsson & I. Zagorska (Hrsg.): Back to the Origin. New research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki cemetery and environment, Northern Latvia. Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52, pp: 5-24. Lund: Almqvist & Wiksell International. 2006 (angliski)
- Veltījums akmens laikmeta pētniecei arheoloǵei Dr. hist. Ilgai Zagorskai 70. dzīves gadskārtā. Arheoloǵija un etnogrāfija, 25. sējums. Zinātne, 2011. - 295 lappuses
- Ilga Zagorska. Senie ziemeļbriežu mednieki Latvijā. Rīga: Zinātne, 2012. - 206 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ lvi.lv[novecojusi saite] Andrejs Vasks. AKMENS LAIKMETA PĒTNIECEI ILGAI ZAGORSKAI JUBILEJA
|