Simons Mariuss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Simons Mariuss

Simons Mariuss (latīņu: Simon Marius, vācu: Simon Mayr; dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) bija vācu astronoms. 1614. gadā Mariuss nopublicēja savu slaveno darbu Mundus Iovialis, kurā aprakstīja Jupiteru un tā pavadoņus. Šajā darbā viņš arī apgalvoja, ka pirmais bija aplūkojis planētu ar teleskopu, kas noveda tālāk pie strīda ar Galileo Galileju, kurš ne tikai ieraudzīja Jupiteru, bet arī par to ziņoja 1610. gadā. Lai arī kā nebūtu, nosaukumus četriem lielākajiem Jupitera pavadoņiem (Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto) deva tieši Mariuss.

Simons Mariuss 1612. gadā novēroja arī Andromēdas miglāju, kuru tomēr pirms viņa ap 905. gadu bija atklājis persiešu astronoms Al-Sufi. Neatkarīgi no citiem astronomiem viņš pētīja arī Saules plankumus.

Simona Mariusa vārdā nosaukts viens no Mēness krāteriem. Vēl dzimtajā pilsētā, Guncenhauzenā, viņa vārdā ir nosaukta Simona Mariusa ģimnāzija.

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mundus Iovialis anno M.DC.IX Detectus Ope Perspicilli Belgici