Jupitera pavadoņi

Vikipēdijas lapa
Galileja pavadoņi: secībā no kreisās uz labo Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto.

Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru. Pašlaik ir zināmi 79 Jupitera pavadoņi[1]; tas ir vislielākais pavadoņu skaits no visām Saules sistēmas planētām. Turklāt Jupiteram ir gredzenu sistēma.

1610. gadā Galileo Galilejs, novērojot Jupiteru ar teleskopu, atklāja četrus lielākos pavadoņus — Jo, Eiropu, Ganimēdu un Kallisto, kurus tagad sauc par Galileja pavadoņiem. Tie ir diezgan spoži un riņķo pa samērā attālām orbītām, kas ļauj tos labi novērot pat ar lauku binokli.

Pateicoties Jupitera sistēmas novērojumiem no Zemes, jau 1970. gadu beigās bija zināmi 13 pavadoņi. 1979. gadā, lidojot garām Jupiteram kosmiskās zondesVoyager-1” un „Voyager-2” atklāja vēl 3 pavadoņus.

Sākot no 1999. gada, ar jaunākās paaudzes teleskopiem tika atklāti vēl 63 Jupitera pavadoņi, lielākā daļa no tiem ir 2-4 km diametrā.

Jupitera pavadoņiem Starptautiskā astronomijas savienība tradicionāli piešķir Zeva (sengrieķu mitoloģija) vai Jupitera (romiešu mitoloģija) mīļāko un to pēcnācēju vārdus.[2] Septiņiem no 2003. gadā atklātajiem pavadoņiem pagaidām ir tikai pagaidu apzīmējumi, jo vēl nav precīzi noteiktas to orbītas.

Jupitera pavadoņu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(Galileja pavadoņi ir iekrāsoti violetā krāsā.)

Nosaukums[P 1] Diametrs
(km)[3]
Masa (kg) Lielā pusass
(km) [3]
Orbītas periods
(dienas) [3]
Slīpums (°) [3] Ekscentrisms [3] Grupa
Mētida 44 1.2E+17 128 000 0,30 0,019° 0,001 Amalteja
Adrāsteja 16 7.5E+15 129 000 0,30 0,054° 0,002
Amalteja 168 2.1E+18 181 400 0,50 0,380° 0,003
Tēbe 98 1.5E+18 221 900 0,68 1,080° 0,018
Jo 3643 8.9E+22 421 800 1,77 0.036° 0,004 Galileja
Eiropa 3122 4.8E+22 671 100 3,55 0,466° 0,009
Ganimēds 5262 1.5E+23 1 070 400 7,16 0,177° 0,001
Kallisto 4821 1.1E+23 1 882 700 16,69 0,192° 0,007
Temisto 9 6.9E+14 7 507 000 130,0 43,08° 0,242 Temisto
Lēda 18 1.1E+16 11 165 000 240,9 27,46° 0,164 Himalija
Himalija 160 6.7E+18 11 461 000 250,6 27,50° 0,162
Jupiters LXXI 3 11 483 000 252,0 30,61° 0,094
Jupiters LXV 3 11 525 000 252,1 28,15° 0,180
Līsiteja 38 6.3E+16 11 717 000 259,2 28,30° 0,112
Elara 78 8.7E+17 11 741 000 259,6 26,63° 0,217
Dia 4 9.0E+13 12 118 000 287,0 28,23° 0,211
Karpo 3 4.5E+13 16 989 000 456,1 51,4° 0,430 Karpo
Valetudo 1 18 980 000 533,3 34,0° 0,222 Valetudo
Euporija 2 1.5E+13 19 302 000 550,7 145,8° 0,144 Ananke
Jupiters LV 2 20 274 000 588,0 146,4° 0,105
Jupiters LII 1 20 307 150 588,1 150,4° 0,307
Jupiters LXVIII 2 20 627 000 602,6 143,4° 0,215
Jupiters LIV 1 20 650 845 602,7 139,8° 0,141
Jupiters LXIV 2 20 694 000 606,3 147,9° 0,148
Euante 3 4.5E+13 20 799 000 620,6 148,9° 0,2320
Ortosija 2 1.5E+13 20 721 000 622,6 145,9° 0,281
Tione 4 9.0E+13 20 940 000 627,3 148,5° 0,229
Mnēme 2 1.5E+13 21 069 000 620,0 148,6° 0,227
Harpalike 4 1.2E+14 21 105 000 623,3 148,6° 0,226
Hermipe 4 9.0E+13 21 131 000 633,9 150,7° 0,21
Prāksidike 7 4.3E+14 21 147 000 625,3 149,0° 0,23
Telksinoja 2 21 162 000 628,1 151,4° 0,221
Jupiters LX 2 21 199 710 627,8 148,0° 0,253
Helike 4 9.0E+13 21 263 000 634,8 154,8° 0,156
Iokaste 5 1.9E+14 21 269 000 631,5 149,4° 0,216
Ananke 28 3.0E+16 21 276 000 610,5 148,9° 0,244
Jupiters LXX 3 21 487 000 639,2 152,7° 0,229
Jupiters LXXII 2 22 462 000 686,6 163,3° 0,233 Karme
Jupiters LXI 2 22 757 000 697,6 166,7° 0,257
Arhe 3 22 931 000 723,9 165,0° 0,259
Pāsiteja 2 23 096 000 719,5 165,1° 0,267
Herse 2 23 097 000 715,4 164,2° 0,200
Haldene 4 7.5E+13 23 179 000 723,8 165,2° 0,251
Kalē 2 1.5E+13 23 217 000 729,5 165,0° 0,26
Isonoja 4 23 217 000 725,5 165,2° 0,246
Aitne 3 4.5E+13 23 231 000 730,2 165,1° 0,264
Jupiters LXVI 2 1.5E+13 23 232 000 719,5 164,3° 0,284
Jupiters LXIX 1 23 232 700 719,6 164,7° 0,312
Erinome 3 4.5E+13 23 279 000 728,3 164,9° 0,266
Jupiters LXIII 2 23 303 000 723,1 166,4° 0,236
Jupiters LI 2 23 314 335 723,2 163,2° 0,32
Tāigete 5 1.6E+14 23 360 000 732,2 165,2° 0,252
Karme 46 1.3E+17 23 404 000 702,3 164,9° 0,253
Kalike 5 23 583 000 743,0 165,2° 0,245
Eukelade 4 23 661 000 746,4 165,5° 0,272
Jupiters LVII 4 23 731 770 759,7 163,1° 0,220
Kallihora 2 1.5E+13 24 043 000 764,7 165,5° 0,264
Jupiters LXVII 2 22 455 000 683,0 155,2° 0,557 Pāsifaja
Jupiters LVIII 2 1.5E+13 22 819 950 701,3 143,6° 0,194
Euridome 3 4.5E+13 22 865 000 717,3 150,3° 0,276
Autonoja 4 23 039 000 762,7 152,9° 0,334
Jupiters LVI 1 23 463 885 730,5 148,8° 0,332
Sponde 2 23 487 000 748,3 151,0° 0,312
Jupiters LIX 2 1.5E+13 23 547 105 734,2 149,2° 0,397
Pāsifaja 58 3.0E+17 23 624 000 708,0 151,4° 0,409
Megakleite 6 23 806 000 752,8 152,8° 0,421
Sinope 38 7.5E+16 23 939 000 724,5 158,1° 0,25
Hēgemone 3 23 947 000 739,6 155,2° 0,328
Aoide 4 23 981 000 761,5 158,3° 0,432
Kalliroja 7 24 102 000 758,8 147,1° 0,283
Killēne 2 24 349 000 737,8 149,3° 0,319
Kore 2 24 543 000 779,2 145,0° 0,325
S/2003 J 2 2 28 570 000 982,5 151,8° 0,38
S/2003 J 4 2 1.5E+13 23 257 920 723,2 144,9° 0,204
S/2003 J 9 1 22 441 680 683,0 164,5° 0,269
S/2003 J 10 2 1.5E+13 24 249 600 767,0 164,1° 0,214
S/2003 J 12 1 19 002 480 533,3 145,8° 0,376
S/2003 J 16 2 1.5E+13 21 000 000 595,4 148,5° 0,23
S/2003 J 23 2 1.5E+13 24 055 500 759,7 149,2° 0,309

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009. gada pavasaris

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]