Sirds vadītājsistēma

Sirds elektriskā vadītājsistēma
	Sirds vadītājsistēma. 1. SA mezgls. 2. AV mezgls. 3. Hisa kūlītis. 4. Hisa kūlīša kreisais zars 5. Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējais zars 6. Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējais zars 7. Kreisais kambaris 8. Kambaru starpsiena 9. Labais kambaris 10. Hisa kūlīša labais zars
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	systema conducens cordis
MeSH	D006329
TA98	A12.1.06.002
FMA	9476
	Anatomiskā terminoloģija [Labot iekš Wikidata]

Sirds vadītājsistēma ir īpašu miokarda šūnu kopums, kas ģenerē ritmiskus impulsus un novada tos uz muskuļšūnām. Sirds vadītājsistēmas šūnas (pārveidotas miokarda šūnas) nodrošina sirds saraušanās ritmiskumu. Šīs šūnas ir specializējušās nervu impulsu ģenerēšanā, tām piemīt pašuzbudināšanās spēja — automātija. Šīs šūnas veido sinusatriālo (SA) mezglu jeb Kīsa—Fleka mezglu, atrioventrikulāro (AV) mezglu jeb Ašofa—Tavara mezglu, atrioventrikulāro kūlīti jeb Hisa kūlīti, tā divas kājiņas. Vadītājsistēma atrodas zem endokarda.

Uzbudinājums vispirms rodas SA mezglā (sirds ritma noteicējšūnās), kas atrodas labajā priekškambarī. No mezgla uzbudinājums pa Bekmena (Bachmann) kūlīti nonāk kreisajā priekškambarī, AV mezglā. Šeit uzbudinājums izplatās vislēnāk (0,05—0,1 m/s), tādēļ to sauc par atrioventrikulāro aizturi. Atrioventrikulārās aiztures dēļ priekškambaru un kambaru sistoles ir atdalītas. Elektrokardiogrammā atrioventrikulārā aizture parādās kā PQ segments. Tālāk uzbudinājums pa atrioventrikulāro kūlīti nonāk labajā un kreisajā kambarī. Hisa kūlītī uzbudinājums izplatās visātrāk — ap 4 m/s. Uzbudinājumam seko kontrakcija (muskuļu saraušanās).^[1]^[2]

Visos vadītājsistēmas veidojumos nav vienādi izteikta pašuzbudināšanās spēja, pastāv automātijas gradients:

sinusatriālais mezgls ģenerē 70 — 80 imp./min;
atrioventrikulārais mezgls — 40 — 60 imp./min;
Purkiņe šķiedras (agrāk izdotā literatūrā — Purkinjē šķiedras) — 15 — 40 imp./min

Gadījumā, ja sinusatriālais mezgls ir bojāts, par galveno ritma avotu var kļūt atrioventrikulārais mezgls vai pat Purkiņe šķiedras, nodrošinot pietiekamu, kaut arī palēninātu sirdsdarbību.

Uzbūve

	Sirds vadītājsistēmas diagramma Sinusatriālais mezgls Bahmana kūlītis Priekšējais starpmezglu trakts Vidējais starpmezglu trakts Aizmugurējais starpmezglu trakts Atrioventrikulārais mezgls Hisa kūlīša kreisais zars Hisa kūlīša labais zars Hisa kūlīša kreisais zars Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējais zars Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējais zars Purkinjē šķiedras

Atsauces

↑ http://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/hhw/electrical
↑ Liga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova. Fizioloģija ārstiem. Rīga : Izdevniecība Nacionālais apgāds, 2007. 516. lpp. ISBN 978-9984-26-294-9.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttp://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/hhw/electrical

[2] Liga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova. Fizioloģija ārstiem. Rīga : Izdevniecība Nacionālais apgāds, 2007. 516. lpp. ISBN 978-9984-26-294-9.

[1]

[2]