Skaņkalne
| Skaņkalne | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Skaņkalnes pareizticīgo baznīca | |
  Skaņkalne  Skaņkalne | |
| Koordinātas: 57°51′6″N 25°1′57″E / 57.85167°N 25.03250°EKoordinātas: 57°51′6″N 25°1′57″E / 57.85167°N 25.03250°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Valmieras novads |
| Pagasts | Skaņkalnes pagasts |
| Dibināta muiža | 1487. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,955 km2 |
| Augstums | 55 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 249 |
| • blīvums | 381,2/km² |
| Pasta nodaļa | LV-4215 Mazsalaca |
Skaņkalne (agrāk — Skulberģi un Lībieši) ir ciems Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, pagasta lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojies pagasta vidusdaļā Salacas krastā, kas to atdala no Mazsalacas pilsētas, ar ko ciems faktiski saplūdis. Skaņkalnē atrodas bibliotēka, brīvdabas estrāde un veikals. Salacas kreisajā krastā ciema ziemeļrietumos atrodas Skulberģu, Lībiešu jeb Salacas pilskalns, kurā tagad atrodas estrāde. Sistemātiski pētījumi tajā nav veikti.[2] Pilskalna ziemeļu pusē atrodas 10 m garā, 3,5 m platā un 4 m augstā Lībiešu upurala.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Skulberģu muižas (Kolberg) centru. Muiža cēlusies no viena arkla zemes, ko mestrs Johans Freitāgs no Loringhofas 1487. gadā dāvinājis Heinriham Kolbergam, no kura cēlies muižas agrākais latviskais nosaukums «Skulberģi». Ciems izaudzis padomju laikā kā kolhoza «Skaņaiskalns» un ciema padomes (vēlāk līdz 2012. gadam — pagasta)[3] centrālais ciemats. Skulberģu pareizticīgo baznīca (darbojusies līdz 1960. gadiem) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Skaņkalni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ J. Reinvalds. Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra, 1997.
- ↑ «Paziņojums par Skaņkalnes pagasta pārvaldes likvidāciju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 2. septembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2002. 380. lpp. ISBN 9984-00-436-8.
- ↑ OSP