Pāriet uz saturu

Skaņkalnes pagasts

Vikipēdijas lapa
Skaņkalnes pagasts
Novads: Valmieras novads
Centrs: Mazsalaca
Kopējā platība:[1] 112,1 km2
  Sauszeme: 110,5 km2
  Ūdens: 1,6 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 556
Blīvums (2025): 5,0 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Kolberg
krievu: Кольбергская
Skaņkalnes pagasts Vikikrātuvē

Skaņkalnes pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Salacas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas un Vecates pagastiem un Limbažu novada Braslavas pagastu, Alojas un Staiceles pagastiem. Pagastam nav savas pārvaldes, administratīvās funkcijas veic pašvaldības administrācija Pērnavas ielā 4 Mazsalacā.[3]

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Dambjupīte, Demokrātupīte, Ēkava, Ķirele, Laņģupīte, Nātrene, Neķe, Vačupīte.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Skaņkalnē pretī Mazsalacai atrodas Skaņkalnes pilskalns, kurā arheologi konstatējuši vēlā neolīta apdzīvotību, kas sākusies apmēram pirms 5000 gadiem.[4][5] Plašā pilskalna arheoloģisko izpēti uzsāka 2020. gados un tā vēl ir ļoti nepilnīga.[4] Agrāk šo pilskalnu attiecināja tikai uz ievērojami vēlāku laiku - 10.-12. gadsimtu.[4][5] Pilskalna kraujā pie Salacas atrodas Upurala, kas, iespējams, lietota reliģiskos nolūkos.[4] Izpētei traucē pilskalnā uzbūvētā estrāde un tās pievedceļš, kultūrslāņa augšdaļa ir ievērojami postīta arī saimnieciskos darbos kopš 19. gadsimta.[6]

19. gadsimtā tagadējā Skaņkalnes pagasta teritorijā bija Skulberģu un Jaunates pagasti. 20. gadsimta sākumā Jaunates pagastu pievienoja Skulberģu pagastam.[7] 1925. gadā Skulberģu pagastu pārdēvēja par Skaņkalnes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 128,3 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunciema un Skaņkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Skaņkalnes ciemam pievienoja likvidēto Jaunciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[8] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Mazsalacas novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 400    
19591 112−20.6%
19691 093−1.7%
GadsIedz.±%
1979784−28.3%
1989868+10.7%
2000941+8.4%
GadsIedz.±%
2011732−22.2%
2021555−24.2%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Skaņkalne, Ķurbēni, Jaunate, Dzintari, Ģenderti, Silaņģi.

Pagasta centrs atrodas Mazsalacas pilsētā.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Paziņojums par Skaņkalnes pagasta pārvaldes likvidāciju
  4. 1 2 3 4 «Arheologi Skaņkalnes pilskalnā atklājuši, ka cilvēki tur dzīvojuši krietni senāk». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-11.
  5. 1 2 «Skaņkalnes pilskalnā atrod senas apdzīvotības liecības». https://jauns.lv (latviešu). 2025-08-10. Skatīts: 2025-08-11.
  6. «Skaņkalnes pilskalns». Latvijas pilskalni / Latvian hillforts (latviešu). Skatīts: 2025-08-11.
  7. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  8. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  9. OSP