Skolopendras

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skolopendras
Scolopendra cingulata ar nomedīto sienāzi
Scolopendra cingulata ar nomedīto sienāzi
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsDaudzkāji (Myriapoda)
KlaseSimtkāji (Chilopoda)
KārtaSkolopendras (Scolopendromorpha)
DzimtaSkolopendras (Scolopendridae)
ĢintsSkolopendras (Scolopendra)
Skolopendras Vikikrātuvē

Skolopendras (Scolopendra) ir posmkāju klases ģints, kas pieder skolopendru dzimtai. Plaši sastopamas tropu apgabalos, dažas sugas dzīvo arī mērenajā joslā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolopendru ķermenis variē no 3 līdz 30 cm. Tropos sastopamās skolopendras ir lielākas nekā mērenajā joslā mītošās. Parasti tās ir košā krāsā, piemēram, dzeltenas, sarkanas, oranžas vai zaļas. Viņas bieži rotā tumšas svītras vai joslas. Skolopendrām ir 21 vai 23 pāri kāju un pavedienveida taustekļi, kuriem ir mazāk nekā 35 posmi. Katrā galvas pusē ir četras actiņas.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolopendras ir aktīvi plēsēji, kas savu upuri nogalina ar indīgajām spīlēm. Viņas spēj nomedīt pat grauzējus un sikspārņus.[1] Skolopendru dzēliens ir ļoti sāpīgs un nereti spēj nogalināt arī cilvēku. Šādi pieredzēto skolopendras kodienu Marķīza salās 1937. gadā grāmatā "Paradīzi meklējot" apraksta Tūrs Heijerdāls:

"Reiz naktī Līva pamodās no sāpīga dzēliena... Es uzreiz sapratu, kas noticis: mūdzis bija tikai viens — skolopendra. Izspiedām uz brūcītes citronu: citrona sula remdina sāpes un neitralizē indi. Otrā dienā Līva tikai žēlojās, ka sadzeltā kāja esot gluži stīva".

Mātītes dēj olas augsnē, zem akmeņiem vai zem koku mizas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģintij pieder aptuveni 80 sugas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]