Skvalēns
| Skvalēns | |
|---|---|
 Skvalēna struktūrformula  Skvalēna molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C30H50 |
| Molmasa | 410,71 g/mol |
| Blīvums | 855 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -100 °C |
| Viršanas temperatūra | 285 °C pie 25 mmHg |
Skvalēns (2,6,10,15,19,23-heksametil-2,6,10,14,18,22-tetrakozaheksaēns) ir nepiesātinātais ogļūdeņradis ar sešām izolētām (nekonjugētām) dubultsaitēm. Skvalēns pieder pie triterpēniem un tai pašā laikā tā ķīmiskā struktūra ir tuva karotinoīdiem. Skvalēns ir eļļains šķidrums.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skvalēns dabā lielākos daudzumos sastopams dažu zivju, piemēram, haizivju aknās, arī daudzos augos un raugā.
Tā kā skvalēns ir daudz vieglāks par ūdeni, tas palīdz haizivīm peldēt, jo tām nav peldpūšļa.
Skvalēnu var atrast visos augstākajos organismos, tai skaitā cilvēka organismā, jo tas ir steroīdu, piemēram, holesterīna bioķīmiskais priekštecis.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skvalēnu iespējams ķīmiski sintezēt no farnezola, taču vieglāk to iegūt no dabā sastopamām izejvielām.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skvalēnu lieto kosmētikā kā mitrinātāju.
| ||||||||
