Slēptkakla bruņurupuči

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slēptkakla bruņurupuči
Cryptodira (Cope, 1868)
Vidusjūras bruņurupucis (Testudo graeca)
Vidusjūras bruņurupucis (Testudo graeca)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Bruņurupuči (Testudines)
Apakškārta Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira)
Sinonīmi
  • Cryptoderes Duméril & Bibron, 1834[1]
  • Cryptodera Lichtenstein, 1856
  • Cryptodiramorpha Lee, 1995
  • Pancryptodira Joyce, Parham, & Gauthier, 2004
Iedalījums

Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira)[1] ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu. Visi Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas bruņurupuči pieder šai apakškārtai,[2] bet slēptkakla bruņurupuču sugas mājo arī Dienvidamerikā, Āfrikā un Austrālijā. Arī Latvijas vienīgā bruņurupuču suga - purva bruņurupucis (Emys orbicularis) pieder pie slēptkakla bruņurupuču apakškārtas. Mūsdienās dzīvojošās vai salīdzinoši nesenā pagātnē izmirušās dzimtas tiek iedalītas Eucryptodira infrakārtā, bet izmirušās arhaiskās dzimtas Paracryptodira infrakārtā.[3]

Kopējās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēptkakla bruņurupuča galvenā iezīme ir spējā pilnībā paslēpt zem bruņām kaklu un galvu, attēlā Indijas punktainais mīkstbruņrupucis (Lissemys punctata)

Slēptkakla bruņurupuči no otras bruņurupuču apakškārtas - sānkakla bruņurupučiem (Pleurodira) atšķiras ar to, ka tie galvu paslēpj zem bruņām, vispirms to noliecot uz leju un tad ar taisnu kustību uz atpakaļu ievelkot bruņās. Sānkakla bruņurupuči galvu noliec uz sāniem un paslēpj zem bruņu priekšējās malas. Pie slēptkakla bruņurupučiem pieder gan jūru un okeānu, gan saldūdens, gan sauszemes bruņurupuči. Jūras bruņurupuči tiek uzskatīti par slēptkakla bruņurupučiem, bet tie savas galvas pilnībā ievilkt zem bruņām nespēj.[2]

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākās zināmās slēptkakla bruņurupuča - Juras perioda Kayentachelys aprix bruņurupuča fosilijas, kas atrastas Arizonā, ir apmēram 190 miljonus gadus vecas.[4] Kopumā slēptkakla bruņurupuču grupa attīstījās un izveidojās Juras periodā un perioda beigās gandrīz visas sānkakla bruņurupuču sugas ezeros un upēs tika aizvietotas ar slēptkakla bruņurupučiem, Šajā periodā izveidojās arī sauszemes bruņurupuču agrīnās bāzes sugas.

Sistemātikas izmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēptkakla bruņurupuču mūsdienās dzīvojošās sugas ilgstoši tika iedalītas 3 virsdzimtās: jūras bruņurupuču (Chelonioidae), mīkstbruņrupuču (Trionychoidae) un sauszemes bruņurupuču virsdzimtā (Testudinoidea). Mūsdienās tiek izdalīta arī ceturtā virsdzimta - dūņu bruņurupuču virsdzimta (Kinosternoidae), kurā izdalītas primitīvākās mīkstbruņrupuču dzimtas.[3] Tajā pašā laikā dažas primitīvās bāzes dzimtas un ģintis netiek klasificētas nevienā no esošajām virsdzimtām.[3] Paralēli šajā rakstā piedāvātajai sistemātikai pastāv arī citas klasifikācijas, kuru galvena atšķirība ir primitīvo bāzes sugu sistematizācijā.[3][1]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Turtles of the world, 2011 update: Annotated checklist of taxonomy, synonymy, distribution and conservation status
  2. 2,0 2,1 Bruņurupuči
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Haaramo, Mikko (2008): Mikko's Phylogeny Archive - Cryptodira. Version of 2008-MAR-11. Retrieved 2008-MAY-07.
  4. Gafney, E., Hutchinson, H., Jenkins, F., and Meeker, L. 1987. Modern turtle origins; the oldest known cryptodire. Science 237: p. 289-291.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]