Slāpekļa oksīdi

Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi. Ir pazīstami pieci "klasiskie" slāpekļa oksīdi (divi no tiem bez tam var eksistēt dimēru formā) un 3 ļoti nestabili "eksotiskie" slāpekļa oksīdi. Ekoloģijā ar terminu 'slāpekļa oksīdi' parasti saprot slāpekļa(II) oksīda NO un slāpekļa(IV) oksīda NO₂ summu, ko mēdz apzīmēt ar NO_x^[1], atsevišķi izdalot dislāpekļa oksīdu N₂O. Bioloģijā, runājot par slāpekļa oksīdu, ar to bieži saprot slāpekļa(II) oksīdu NO.

Dislāpekļa oksīds N₂O. Bezkrāsaina gāze. Atšķiras no pārējiem slāpekļa oksīdiem ar stabilitāti un nekaitīgumu.
Slāpekļa(II) oksīds NO. Liela nozīme bioloģijā. Bezkrāsas gāze, kas gaisā ātri oksidējas līdz NO₂. Veido nestabilu dimēru N₂O₂.
Slāpekļa(III) oksīds N₂O₃. Pastāv zemās temperatūrās kā zili kristāli vai tumši zils šķidrums. Reaģē ar ūdeni, rodoties slāpekļpaskābei.
Slāpekļa(IV) oksīds NO₂. Brūna, ļoti indīga gāze. Viegli dimerizējas par bezkrāsainu vielu N₂O₄.
Slāpekļa(V) oksīds N₂O₅. Bezkrāsaini, nestabili kristāli. Reaģē ar ūdeni, rodoties slāpekļskābei.
Nitrozilazīds N₄O jeb NON₃. Dzeltenīgs šķidrums, kas pastāv tikai temperatūrās, zemākās par −50 °C. Sadalās par slāpekli un dislāpekļa oksīdu.
Nitrilazīds N₄O₂ jeb NO₂N₃. Pastāv tikai zemās temperatūrās, šķidrā CO₂ izšķīdinātā veidā. Viegli sadalās par dislāpekļa oksīdu.
Trinitramīds N(NO₂)₃ jeb N₄O₆. Pirmo reizi iegūts 2010. gadā, pastāv tikai šķīdumos, cietās fāzes stabilitāte nav vēl zināma.

Oksatetrazols N₄O. Hipotētiska heterocikliskajiem savienojumiem līdzīga viela ar aromātiskām īpašībām. Oksatetrazola pieclocekļu gredzenā ir četri slāpekļa un viens skābekļa atoms.