Smailīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aļaskas zēni smailītē. 1930. gads.

Smailīte vai kajaks (iniktuts: qajaq; alueutu: iqyax) — augšēji slēgta laiva, kurā airētājs sēž ar seju braukšanas virzienā un, izmantojot divlāpstiņu airi, virza to uz priekšu tikai ar savu spēku.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grenlandes roņu mednieka smailīte

Airēšanas smailītēs jeb smaiļošanas priekštecis ir pirmatnējā cilvēka vienkoce (no masīva koka izgrebta laiva), kas līdz ar cilvēces attīstības vēsturei ir mainījis savu izskatu. Senāk smailītes tika izmantotas kā pārvietošanās un medību līdzeklis. Nav īsti zināms, kur ir šo laivu dzimtene, jo tās attīstība notika vienlaicīgi dažādās pasaules daļās.

Amerikas kontinenta iedzīvotāji izmantoja audumu un dzīvnieku ādas, lai pārklātu izdobtus koka klučus. Laivas tika gatavotas ar mazu iegrimi un manevrējošas, lai pārvietotos caur Ziemeļamerikas upju krācēm un straujtecēm. Uzskata, ka pirmās smailītes uzbūvēja eskimosi ap 2000 g. p.m.ē. Viņu medību laiva bija pagatavota no viegla koka rāmja, kurš priekšā un aizmugurē beidzās ar smaili, kā arī bija pārvilkts ar roņādu.[1] Airētājs vai airētāji sēdēja laivas vidū daļēji norobežotā sēdeklī.

Arktikas iezemiešu kultūras, gadsimtu gaitā uzlabojot tehnoloģiju, radīja smailīšu paveidus atbilstoši vietējām vajadzībām un materiāliem. Lielākoties smailītes tika gatavotas izmantojot koku par rāmi, kas bija sasiets ar dzīvnieku cīpslām un pārklāts ar roņa ādu. Citas smailītes tika gatavotas no vaļa kauliem vai izdobta koka, par apvalku izmantoja jūras lauvas ādu un vaļa taukus kā vielu spraugu blīvēšanai.

Konstrukcijas no Grenlandes, Bafina Zemes un Aleutu salām, kā arī Beringa šauruma, bija atšķirīgas. Smailītes no Grenlandes bijušas seklas un zemas, turpretī Bafina Zemes smailītes bija zināmas, kā platākas, garākas un daudz lielāka tilpuma. Augsts savienojums apkārt kokpitam bija ļoti veiksmīgs izgudrojums, kas atstāja airētāju sausu arī vētrainos laika apstākļos. Smailītes no Beringa šauruma bija īsas un labi pazīstamas ar to stabilitāti. Aleutu salu smailītes bija zināmas ar konstrukciju, kurai bija izgudrots sazarots loks, ar kuru labi šķelt viļņus.

Mūsdienu laivas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaloma laiva

Mūsdienās kajakus izmanto ne tikai transportam un medībām, bet arī izklaidēm — sportam un atpūtai. Ir vairāku veidu smailītes:

  • Jūras kajaki — paredzēti braukšanai pa jūru. Parasti ļoti stabili un ir paredzēta vieta bagāžas glabāšanai.
  • Slaloma kajaki — sporta laivas, kas paredzētas airēšanas slalomam.
  • WW kajaki (white water) — sporta laivas, līdzīgas slaloma kajakiem, bet daudz izturīgākas. Paredzētas nobraucieniem pa krāčainām, straujām upēm.
  • Rodeo kajaki — vismazākie kajaki, izmanto dažādu triku veikšanai.
  • Nobrauciena kajaki — izmanto nobraucienā uz maksimālo ātrumu pa strauju upi.
  • Atpūtas kajaki — līdzīgas jūras kajakiem, taču īsākas un platākas. Izmanto atpūtas braucieniem pa upi.
  • Gludūdens smailītes — sporta laivas. Visšaurākās un nestabilākās, izmanto smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensībās.
  • Kanupolo — sporta laiva, kuru izmanto kanupolo spēlēšanai.
  • Sit-on-top kajaki — laiva, kurā nesēž iekšā, bet gan virsū.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gints Ročāns. "Tehnika" Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas. "Avots", 2008.gads. ISBN 978-9984-800-45-5.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]