Smerš

Smerš (krievu: Смерш, no «Смерть шпионам!» — "Nāvi spiegiem!") bija kopīgs nosaukums trim atsevišķām Padomju Savienības pretizlūkošanas iestādēm Otrā pasaules kara laikā:

• PSRS Aizsardzības Tautas komisariāta Pretizlūkošanas galvenā pārvalde "Smerš" aizsardzības Tautas komisāra (Staļins) pakļautībā, priekšnieks — Abakumovs;
• PSRS Jūras kara flotes Tautas komisariāta Pretizlūkošanas pārvalde "Smerš" Jūras kara flotes Tautas komisāra (Kuzņecovs) pakļautībā, priekšnieks — Gladkovs;
• PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Pretizlūkošanas nodaļa "Smerš" iekšlietu Tautas komisāra (Berija) pakļautībā, priekšnieks — Juhimovičs (līdz 1944. gada maijam), Smirnovs.

Visas trīs iestādes izveidotas 1943. gada pavasarī ar PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu, par pamatu izmantojot Iekšlietu TK Īpašo nodaļu pārvaldi.

Smerš darbojās pret ienaidnieku izlūkošanas dienestiem, pirmkārt, Vācijas — Abvēru, Reiha drošības galveno pārvaldi —, bet arī pret Vācijas sabiedroto valstu izlūkdienestiem. Pretizlūkošanas darbs veikts piefrontē (Īpašās nodaļas padomju karaspēka vienībās, kuru darbinieki kontrolēja dienošos, vervēja aģentus) un aizmugurē — savā (pretinieku izlūkdienestu aģentu atklāšana un likvidēšana) un pretinieku (darbs padomju partizānu vienībās, pretinieku izlūku skolās). Viens no Smerš darbības veidiem bija tā saucamās radiospēles — radiosakaru izmantošana pretinieka maldināšanai. Tāpat Smerš darbība bija vērsta pret dezertieriem padomju bruņotajos spēkos, Smerš pārbaudīja no karagūsta atbrīvotās padomju militārpersonas (t.s. filtrācija), meklēja pretinieku karaspēka vienībās dienējušos padomju pilsoņus un vadīja izmeklēšanu viņu lietās.

Pēc kara 1946. gada 25. februārī Aizsardzības TK un Jūras kara flotes TK apvienoti Bruņoto spēku TK, 4. maijā Pretizlūkošanas galvenā pārvalde "Smerš" iekļauta PSRS Valsts drošības TK kā 3. galvenā pārvalde.