Smiltāja esparsete
| Smiltāja esparsete Onobrychis arenaria | |
|---|---|
|
| |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) |
| Ģints | Esparsetes (Onobrychis) |
| Suga | Smiltāja esparsete (Onobrychis arenaria) |
|
| |
Smiltāja esparsete (Onobrychis arenaria) ir mainīga izskata augu suga, kura ir sastopama teritorijā no Viduseiropas līdz Āzijas stepes joslai. Latvijā tā ir sastopama reti un nevienmērīgi, galvenokārt — valsts centrālajā un austrumu daļā.[1]
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.
Biotopi
[labot | labot pirmkodu]Nelielas grupas aug sausās mežmalās, pauguru nogāzēs un osu grēdās uz karbonātu cilmieža.
Latvijā ir trīs izplatības apvidi, ārpus kuriem smiltāja esparserte ir sastopama ļoti reti: Lielie un Mazie Kangari, Numernes valnis, Šķaunes oss. Atsevišķas atradnes ceļu un dzelzceļu uzbērumos ir sinantropas; parasti tās nav ilgstoši noturīgas, un augs nesaglabājas. Visticamāk, ka sēklas te nonākušas no pamatbiotopa, kas iznīcināts, rokot granti. Atradņu vietas apdraud grants karjeru ierīkošana un meža zemsedzes bojāšana.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «smiltāja esparsete - Onobrychis arenaria (Kit.) DC. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-01-31.