Sociālā kārtība ir sabiedrības struktūras un normas, kas uztur kārtību un organizāciju tajā. Tā balstās uz noteiktiem uzvedības, vērtību un normu kopumiem, kas palīdz regulēt cilvēku mijiedarbību, noteikt lomas un attiecības starp indivīdiem un sociālajām grupām.
Sociālā kārtība nodrošina stabilitāti, paredzamību un drošību, un tā tiek uzturēta, izmantojot dažādus mehānismus, piemēram, likumus, tradīcijas un sociālo kontroli.
Likumi un normatīvie akti — oficiālas normas, kas nosaka, kā indivīdiem jāuzvedas, un noteikumi, kas ir saistoši visai sabiedrībai.
Sociālās normas un vērtības — neoficiāli noteikumi un cerības par to, kā jāuzvedas noteiktās situācijās un kādi uzvedības veidi tiek uzskatīti par pieņemamiem.
Sociālās institūcijas — organizācijas, piemēram, ģimene, izglītības sistēma, reliģija un valsts, kas palīdz uzturēt sociālo kārtību, sniedzot struktūru un regulējumu sabiedrības dzīvē.
