Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
| Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes Sophie Amalia van Nassau-Siegen | |
|---|---|
 | |
| Kurzemes un Zemgales hercogiene | |
| 1609. gada 22. oktobris — 1610. gada 4. decembris | |
| Dzimis |
1650. gada 10. janvārī Viša, Gelderlande (tagad  Nīderlande) |
| Miris |
1688. gada 25. decembrī (38 gadu vecumā) Jelgava, .svg){kind=small} Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad  Latvija) |
| Apglabāts | Jelgavas pils kapenes |
| Dzīvesbiedre | Frīdrihs Kazimirs Ketlers |
| Dinastija | Nasavas dinastija |
| Tēvs | Nasavas-Zīgenes grāfs Heinrihs |
| Māte | Limburgas grāfiene Marija Magdalēna |
| Reliģija | Reformātu baznīca |
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (nīderlandiešu: Sophie Amalia van Nassau-Siegen, 1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene. Hercoga Frīdriha Kazimira pirmā sieva.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1650. gada 10. janvārī Višas pilī Gelderlandes provincē Nasavas-Zīgenes grāfa Hendrika un viņa sievas Marijas Magdalēnas, Limburgas grāfienes, ģimenē kā trešais bērns. Nīderlandes-Francijas kara laikā 1675. gada 25. oktobrī viņa Hāgā salaulājās ar Kurzemes pulka komandieri kroņprinci Frīdrihu Kazimiru un pārcēlās uz dzīvi Jelgavā.
1682. gadā viņas vīrs Frīdrihs Kazimirs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un izveidoja galma dzīvi atbilstoši tā laika Rietumeiropas paraugiem. Hercoga zirgaudzētavās bija arābu rikšotāji un oranžērijās audzēja ananasus. Tika paplašināta Ozolmuižas medību piekūnu audzētava, pie Valguma ezera medību nolūkiem bija ierīkots hercoga zvērudārzs. Viņš pievērsa lielu uzmanību savas galvaspilsētas labiekārtošanai. Tika rīkotas neskaitāmas svinības un balles. Frīdriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām.[1]
Mirusi neilgi pēc dzemdībām 1688. gada 25. decembrī, apbedīta Jelgavas pils kapenēs.
Bērni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frīdrihs (1682. gada 3. aprīlis — 1683. gada 11. februāris), miris bērnībā
- Marija Doroteja (1684. gada 2. augusts — 1743. gada 17. janvāris), apprecējās ar Brandenburgas markgrāfu Albertu Frīdrihu
- Eleonora Šarlote (1686. gada 11. jūnijs — 1748. gada 28. jūlijs), apprecējās ar Braunšveigas-Līneburgas hercogu Ernestu Ferdinandu
- Amālija Luīze (1687. gada 27. jūlijs — 1750. gada 18. janvāris), apprecējās ar Nasavas-Zīgenes princi Frīdrihu Vilhelmu Ādolfu
- Kristīne Sofija (1688. gada 15. novembris — 1694. gada 22. aprīlis), mirusi bērnībā
-
Meita Marija Doroteja (1684-1743), Brandenburgas-Švedtas markgrāfiene, ar dēlu Frīdrihu Vilhelmu -
Meita Eleonora Šarlote (1686–1748), Braunšveigas-Befernas hercogiene
.jpg)
,_German_School_of_the_18th_century.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 1. janvārī.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|