Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes
Sophie Amalia van Nassau-Siegen
Duchess Sophie Amelie of Courland.jpg
Kurzemes un Zemgales hercogiene
1609. gada 22. oktobris — 1610. gada 4. decembris
Dzimis 1650. gada 10. janvārī
Viša, Gelderlande (tagad Karogs: Nīderlande Nīderlande)
Miris 1688. gada 25. decembrī (38 gadu vecumā)
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenes
Dzīvesbiedre Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Dinastija Nasavas dinastija
Tēvs Nasavas-Zīgenes grāfs Heinrihs
Māte Limburgas grāfiene Marija Magdalēna
Reliģija Reformātu baznīca

Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (nīderlandiešu: Sophie Amalia van Nassau-Siegen, 1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene. Hercoga Frīdriha Kazimira pirmā sieva.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1650. gada 10. janvārī Višas pilī Gelderlandes provincē Nasavas-Zīgenes grāfa Hendrika un viņa sievas Marijas Magdalēnas, Limburgas grāfienes, ģimenē kā trešais bērns. Nīderlandes-Francijas kara laikā 1675. gada 25. oktobrī viņa Hāgā salaulājās ar Kurzemes pulka komandieri kroņprinci Frīdrihu Kazimiru un pārcēlās uz dzīvi Jelgavā.

1682. gadā viņas vīrs Frīdrihs Kazimirs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un izveidoja galma dzīvi atbilstoši tā laika Rietumeiropas paraugiem. Hercoga zirgaudzētavās bija arābu rikšotāji un oranžērijās audzēja ananasus. Tika paplašināta Ozolmuižas medību piekūnu audzētava, pie Valguma ezera medību nolūkiem bija ierīkots hercoga zvērudārzs. Viņš pievērsa lielu uzmanību savas galvaspilsētas labiekārtošanai. Tika rīkotas neskaitāmas svinības un balles. Fridriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām.[1]

Mirusi neilgi pēc dzemdībām 1688. gada 25. decembrī, apbedīta Jelgavas pils kapenēs. Tajā pašā gadā Sv. Trīsvienības baznīcai tika pabeigts zvanu tornis, kas ir viens no Jelgavas simboliem līdz pat mūsdienām.

Bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Frīdrihs (1682. gada 3. aprīlis — 1683. gada 11. februāris), miris bērnībā
  • Marija Doroteja (1684. gada 2. augusts — 1743. gada 17. janvāris), apprecējās ar Brandenburgas markgrāfu Albertu Frīdrihu
  • Eleonora Šarlote (1686. gada 11. jūnijs — 1748. gada 28. jūlijs), apprecējās ar Braunšveigas-Līneburgas hercogu Ernestu Ferdinandu
  • Amālija Luīze (1687. gada 27. jūlijs — 1750. gada 18. janvāris), apprecējās ar Nasavas-Zīgenes princi Frīdrihu Vilhelmu Ādolfu
  • Kristīne Sofija (1688. gada 15. novembris — 1694. gada 22. aprīlis), mirusi bērnībā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]