Sojuz-3

Vikipēdijas lapa
Sojuz-3
Союз-3
Sojuz-3 starts.
Sojuz-3 starts.
KA veids Kosmosa kuģis
Izgatavotāji OKB-1, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platforma Sojuz (7K-OK)
Sērijas Nr. 10
Apkalpe Georgijs Beregovojs
Starta datums 26.10.1968. 08:34:18 UTC
Starta vieta Baikonura 31/6
Nesējraķete Sojuz
Nolaišanās 30.10.1968. 07:25:03 UTC
Nolaišanās vieta Kazahijas PSR (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Lidojuma ilgums 3 d 22 h 50 min 45 s
NSSDC ID 1968-094A
SCN 03516
Masa 6575 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Programma Sojuz
IepriekšējaisNākamais
Sojuz-2Sojuz-4

Sojuz-3 (Союз-3) bija PSRS Sojuz sērijas kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists 1968. gada 26. oktobrī. Kosmosa kuģis pietuvojās bezpilota kuģim Sojuz-2, bet saslēgties ar to neizdevās kosmonauta kļūdas dēļ.

Tas bija PSRS pirmais pilotētais lidojums pēc Sojuz-1 katastrofas 1967. gada aprīlī. Pirmo reizi publiski tika publicēta nesējraķete ar Sojuz-3 starta laukumā, tā bija pirmā reize, kad ārpasaule ieraudzīja R-7 saimes raķeti.

Apkalpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuģa Sojuz-3 apkalpe augšupceļā un lejupceļā:

Kosmonauts Virz. Amats Lidojums pēc skaita Valsts /
organizācija
Georgijs Beregovojs ↑↓ Komandieris pilots 1. Karogs: Padomju Savienība PSRS

Dublējošā apkalpe:

Rezerves apkalpe:

Lidojuma uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais lidojuma uzdevums bija modificēta saslēgšanās mezgla izmēģināšana. Sākotnēji bija paredzēta tuvošanās un saslēgšanās ar bezpilota pasīvo kuģi Sojuz-2 automātiskā režīmā. Automātiskās saslēgšanās operācijas jau bija veiksmīgi veiktas vairākos bezpilota kuģu lidojumos. Pilotējamā kuģī bija arī saslēgšanās rokas vadības sistēma, kas bija rezerves variants, ja sabojājusies automātiskā sistēma. Gaisa spēku vadība tomēr uzstāja, lai šajā reizē tuvošanos vadītu kosmonauts.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1968. gada 25. oktobrī tika palaists bezpilota pasīvais kuģis Sojuz-2

Sojuz-3 tika palaists 1968. gada 26. oktobrī 08:34:18 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma 31. starta laukuma 6. palaišanas iekārtas. Sojuz-3 tika ievadīts orbītā netālu no Sojuz-2, kas bija palaists 25. oktobrī. Pirmajā apriņķojumā automātika satuvināja kuģus no 20 000 līdz 200 metriem. Tad Beregovojs pārņēma vadību manuāli. Tuvošanās notika Zemes ēnā, un kosmonauts kuģi orientēja pēc Sojuz-2 gaismas signāliem. Viņš kļūdījās signālu interpretācijā, un abi kuģi bija pavērsti 180 grādu viens pret otru, tas ir, "ar kājām gaisā". Orientācijas sistēmas antenas kuģu sānos tagad tās bija pretējās pusēs. Tuvojoties, automātiski tika uzturēta orientācija pēc antenām, bet Beregovojs redzēja, ka Sojuz-2 saslēgšanās mezgls novirzās sāņus. Neiedomājoties, ka tas notiek orientācijas kļūdas dēl, viņš vairākas reizes atvirzīja Sojuz-3 atpakaļ un no jauna tuvojās, bet Sojuz-2 katru reizi novirzījās sāņus. Kad kosmosa kuģi izgāja no ēnas, tika secināts, ka orientācijas dzinēju degvielas krājumi bija gandrīz iztērēti. Tika nolemts neturpināt saslēgšanās mēģinājumus.

Nākamās divas dienas Sojuz-3 turpināja lidojumu orbītā, Beregovojam veicot topogrāfiskus un meteoroloģiskus novērojumus. Tika veikts arī televīzijas seanss. 30. oktobrī Sojuz-3 atgriezās uz zemes. 07:25:03 UTC nolaižamais aparāts nolaidās Kazahstānā, uz ziemeļiem no Karaghandi.

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai nepieļautu problēmas, kas skāra Sojuz-3, tika nolemts:

  • kosmosa kuģu saslēgšanos veikt tikai orbītas apgaismotajā daļā;
  • plānot saslēgšanos otrajā apriņķojumā (vēlāk tika pieņemta prakse saslēgšanos veikt otrajā vai trešajā diennaktī pēc starta).

Beregovojam šis bija pirmais un pēdējais lidojums kosmosā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]