Apollo 5
| Apollo 5 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
-7_in_the_Kennedy_Space_Center%27s_Manned_Spacecraft_Operations_Building.jpg) Lunar Module 1 tiek novietots uz mēness moduļa adaptera, gatavojoties Apollo 5 lidojumam | |||||
| KA veids | Mēness nolaižamais aparāts | ||||
| Bāzes platforma | Apollo Lunar Module | ||||
| Sērijas Nr. | 1 | ||||
| Apkalpe | 0 | ||||
| Starta datums | 1968. gada 22. janvārī 22:48:09 UTC | ||||
| Starta vieta | Kenedija kosmosa centrs LC-37A | ||||
| Nesējraķete | Saturn IB | ||||
| Aktivitātes beigas | 1968. gada 23. janvārī | ||||
| Beigu datums |
1968. gada 24. janvāris (pacelšanās pakāpe) 1968. gada 12. februāris (nolaišanās pakāpe) | ||||
| Lidojuma ilgums | 11 h 10 min | ||||
| NSSDC ID | 1968-007A | ||||
| SCN | 03106 | ||||
| Programma Apollo | |||||
| |||||
Apollo 5 jeb AS-204 bija ASV kosmosa aģentūras NASA Apollo programmas nepilotējamais lidojums, pirmais Mēness nolaižamā aparāta Apollo Lunar Module izmēģinājumu lidojums.
AS-204 lidojuma mērķis bija izmēģināt Apollo Lunar Module (LM-1) kosmiskajā vidē. Bija jāpārbauda pacelšanās un nolaišanās pakāpju sistēmas, spēju pakāpēm atdalīties. Nolaišanās pakāpes dzinējam bija jākļūst par pirmo droselējamu raķešdzinēju, kas darbināts kosmosā.
Mēness moduļa palaišanai tika izmantota tā pati nesējraķete Saturn IB, kas bija starta laukumā, kad izcēlās ugunsgrēks Apollo 1 komandmodulī, un tā apkalpe gāja bojā.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apollo 5 tika palaists 1968. gada 22. janvārī 22:48:09 UTC ar nesējraķeti Saturn IB no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-37A. Otrā pakāpe mēness moduli ievadīja 163 x 222 km orbītā. 43 minūtes 52 sekundes pēc starta tika nomests raķetes plūsmvirzis, un Lunar Module atdalījās no adaptera.
Pēc diviem apriņķojumiem bija plānots uz 39 sekundēm darbināt nolaišanās pakāpes dzinēju, bet 4 sekundes pēc iedarbināšanas to pārtrauca Apollo vadības dators (AGC). Neilgi pirms starta radās aizdomas par degvielas noplūdi, un tika pieņemts lēmums aizkavēt dzinēja ieslēgšanu līdz aizdedzes laikam. Šīs izmaiņas palielināja laiku, lai degvielas tvertnēm paceltu vajadzīgo spiedienu un vilci līdz vajadzīgajam līmenim. NASA šo izmaiņu nebija paziņojusi AGC programmētājiem. Tas noveda pie tā, ka AGC nenovērtēja nekādu vilci iepriekš noteiktā laikā un pārtrauca manevru.
Zemes vadības inženieri izveidoja alternatīvu plānu, un nolaišanās pakāpe veica divus manevrus. Pēc tam tika veikts "uguns caurumā" izmēģinājums jeb nolaišanās pārtraukšanas tests. Tajā pacelšanās pakāpes dzinējs tika iedarbināts pirms atdalīšanās no nolaišanās pakāpes.
11 stundas 10 minūtes pēc starta lidojuma plāns bija izpildīts, un mēness moduļa abu pakāpju vadība tika izslēgta. Pakāpes Zemes atmosfēras pretestības dēļ pazemināja orbītu. Pacelšanās pakāpe iegāja Zemes atmosfēras blīvajos slāņos un sadega 1968. gada 24. janvārī. Nolaišanās pakāpe atmosfērā sadega 12. februārī.
NASA uzskatīja, ka LM-1 lidojumā veiksmīgi izmēģinātas visas mēness moduļa sistēmas, tāpēc otrais bezpilota LM-2 lidojums tika atcelts. Ar LM-3 tika atļauts veikt pirmo pilotējamo mēness moduļa lidojumu, kas realizēts Apollo 9.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Apollo 5 Arhivēts 2018. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē. NASA
- Apollo LM Encyclopedia Astronautica
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
