Sokograda
| Sokograda | |
|---|---|
| Soko Grad | |
 Cietokšņa drupas 2006. gadā | |
  Sokograda | |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Drupas |
| Tips | nocietināta pils — cietoksnis |
| Pilsēta | Sokobaņa, Zaječaras apgabals |
| Valsts | Serbija |
| Koordinātas | 43°37′53″N 21°52′41″E / 43.63139°N 21.87806°EKoordinātas: 43°37′53″N 21°52′41″E / 43.63139°N 21.87806°E |
| Būvniecības sākums | 6. gadsimts |
| Nojaukta | 1398 (?) |
Sokograda (serbu: Soko Grad) jeb Sokolaca (serbu: Sokolac) ir bijusī viduslaiku pilsēta un pils 2 km uz austrumiem no Serbijas kūrortpilsētas Sokobaņas, Moravicas upes stāvkrastā.[1] 1982. gadā cietoksnis tika atzīts par nozīmīgu kultūras pieminekli un ņemts valsts aizsardzībā.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cietoksnis tika uzbūvēts, visticamāk, 6. gadsimtā Austrumromas imperatora Justiniāna I valdīšanas laikā, lai novērstu Panonijas avāru un slāvu iebrukumu Balkānu pussalā. Par romiešu kādreizējo klātbūtni liecina izrakumos atrastie daži romiešu priekšmeti.[3] 1172. gadā to ieņēma Stefans Nemaņa un tas kļuva par daļu no viduslaiku Serbijas valsts. Bogomilu izraidīšanas laikā no Serbijas Nemaņa cīnījās ar Sokolacas pilsētas valdītāju, kurš pats bija bogomils, kā rezultātā pilsētu nopostīja pirmoreiz.[1] Osmaņu impērija to ieņēma 1398. gadā. Pilsēta tika vairākkārt postīta un iznīcināta, pēdējo reizi 1413. gadā, kad tā bija pievienojusies kārtējai serbu sacelšanās reizei pret turkiem vienlaikus ar pilsoņu karu starp osmaņiem un Musa Čelebi, Edirnes sultāns, to ieņēma,[3] iedzīvotāji tika izsūtīti, un šodien vienīgais virs zemes redzamais ir augšpilsētas paliekas ar vārtiem, mūriem un trim torņiem. Tikai pirmais ieejas tornis augšpilsētā ir saglabājies un labā stāvoklī, savukārt citi torņi un aizsargmūris ir drupās. Vienam tornim saglabājusies vairogsienas daļa ar lielgabalu šaujamlūkām.[1] Soko Grad tulkojumā nozīmē "piekūnu pilsēta". Tā esot ieguvusi šādu nosaukumu, jo pilsētā bijis daudz piekūnu apmācītāju, kuri ar tiem maksājuši nodokļus.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnējais Justiniāna celtais nocietinājums bija citadele, kas uzcelta klints augstākajā daļā, padarot to ienaidniekam praktiski nesasniedzamu. Pils atrodas uz klints, kas paceļas apmēram simts metrus virs Moravicas, no visām pusēm, izņemot dienvidrietumus, to aizsargā stāvas akmens kraujas. Tiek pieļauts, ka pilsētas iedzīvotāji varētu būt aizsprostojuši upi, un tam ir saglabājušās pēdas, un tādējādi nodrošināt dzeramo ūdeni aplenkuma gadījumā. Vēl tagad var redzēt pakāpienus, kas veda uz pilsētu no Moravicas kanjona. Turpmākās Serbijas valsts attīstības laikā cietoksnis paplašinājās ap citadeli un izplatījās lejā pa klinti. Nocietinājuma vidū augšpusē joprojām atradās citadele ar dominējošo galveno torni. No turienes vaļņi nolaidās uz Moravicu, tādā veidā veidojot Lejpilsētas teritoriju, kas tika uzcelta uz vieglāk sasniedzamas zemes. Visam nocietinājumu kompleksam bija vairāki torņi, no kuriem mūsdienās ir saglabājušies tikai daži.
Cietoksnis ir atvērts apskatei, taču prasa uzmanību, jo vairākās vietās ir stāvas kraujas.[3]
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_April_2014_631.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Prirodno lečilište Banjica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. martā. Skatīts: 2023. gada 29. maijā.
- ↑ «Споменици културе у Србији». spomenicikulture.mi.sanu.ac.rs. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 zoran. «Lepterija i Sokograd». Sokobanja - Zeleno srce Srbije (sr-RS). Skatīts: 2023-05-29.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sokograda.
