Avāri (senie)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu.

Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823). Mūsdienās par avāriem dēvē Dagestānas tautu, kas runā Ziemeļkaukāza grupas valodā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 461. gadu avāri pakļāva uigurus un pārvietojās uz Volgas stepēm, kur izveidoja kaganātu. Šo cilšu konfederāciju 6. gadsimta vidū gandrīz pilnībā iznīcināja no austrumiem nākošie turki. Avāri sadalījās divās lielās grupās. Viena grupa palika Eiropas pašos austrumos, bet otra sāka virzīties uz rietumiem, līdz sasniedza Donavu. Šeit viņi apmetās Dākijā (mūsdienu Rumānijā) un no šejienes uzsāka ilgstošu Eiropas tiranizēšanu, postīšanu un laupīšanu. Jau VI gs. avāru ietekmes zona stiepās no Baltijas jūras līdz Volgai. Pat Bizantiju avāri piespieda maksāt milzīgas kontribūcijas, bet 626. gadā tie gandrīz ieņēma Konstantinopoli. Sava hana Bajana laikā avāri kļuva par vienu no spēcīgākajām varām visā Eiropā. Viņi būtiski ietekmēja arī Eiropas tālāko attīstību daudzu gadsimtu laikā, piespiežot dienvidslāvus pamest savas sākotnējās mājvietas un apmesties avāru iekarotajās zemēs, kur tie dzīvo arī mūsdienās.

Taču pēc Bajana nāves avāru vara sāka izplēnēt. To veicināja arī slāvu un bulgāru triecieni. Izšķirošo triecienu avāriem 795.-796. gadā deva franki Kārļa Lielā vadībā. Avāru paliekas drīz iznīcināja morāvi, bet kas vēl bija palikuši dzīvi, tika absorbēti slāvu vidē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]