Hidrolokators (sengrieķu: ὕδωρ, húdōr — ‘ūdens’; latīņu: locātiō — ‘novietojums’) jeb sonors (latīņu: sonōrus — ‘skanīgs’) ir ierīce, kura zem ūdens ar hidrolokācijas metodi — ar akustiskajiem viļņiem un ultraskaņu — var atrast priekšmetus un to noteikt to atrašanās vietu, mērot laiku, kas paiet, kamēr no objekta atstarotā skaņa nonāk atpakaļ līdz ierīcei. To izmanto dažādiem nolūkiem — zivju bara atrašanā, zemūdens šķēršļu atrašanā, pretinieku zemūdeņu meklēšanā, jūras dibena kartēšanā. Vēl hidrolokatoru dēvē par sonāru. Šis nosaukums ir radies kā akronīms no angļu vārdu salikuma SOund Navigation And Ranging (SONAR).
Eholokācija ir dzīvnieku izmantotais biosonārs, lai pārvietotos tumsā un atrastu barību. Sikspārņi, delfīni, dažas ciršļu dzimtas sugas izmanto eholokāciju. Piemēram, sikspārņi ar muti rada ultraskaņas viļņus un, vadoties pēc to atbalss, tie atrod un noķer naktstauriņus. Atbalss laiks ir atkarīgs no naktstauriņa attāluma, bet atbalss frekvence ir atkarīga no tā, vai naktstauriņš lido pretī vai prom no sikspārņa.[1]
