Viļņi
- Šis raksts ir par svārstību izplatīšanos laikā un telpā vispārīgi. Par viļņiem uz ūdens virsmas skatīt rakstu ūdens viļņi.
Viļņi ir svārstības, kura izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju. Viļņus iedala divās lielās kategorijās: mehāniskie viļņi un elektromagnētiskie viļņi. Mehāniskie viļņi var izplatīties tikai vidē, savukārt elektromagnētiskie viļņi var arī vakuumā. Viļņi izplata enerģiju no viena punkta uz otru, parasti tikpat kā nemaz nepārvietojot pašu vielu.
Mehāniskie viļņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mehāniskos viļņus rada elastības spēki. Šie spēki veido saiti starp atsevišķām ķermeņa daļām. Piemēram, uz ūdens virsmas viļņi rodas smaguma spēka un virsmas spraiguma spēka iedarbībā.
Mehānisko viļņu kustības galvenās īpatnības vislabāk ir saskatāmas viļņiem, kuri veidojas uz ūdens virsmas. Viļņi veļas uz priekšu ar ieapaļiem vāliem. Attālumi starp vāliem ir aptuveni vienādi. Taču, ja ūdenī iemet kādu vieglu priekšmetu, tad vilnis to nenes uz priekšu. Šis priekšmets sāk svārstīties uz augšu un uz leju, palikdami gandrīz uz vietas.
Vilnim izplatoties, pārvietojas nevis viela, bet gan svārstībā esošās vides noteiktais stāvoklis.
Elektromagnētiskie viļņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viļņu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļņi |
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
