Sonets ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām. Sonets radies 13. gadsimta pirmajā pusē. Sonetam parasti ir 14 rindu, lielākoties soneti rakstīti piecpēdujambā.[1] Pazīstamākie soneta paveidi ir Petrarkas sonets (abba abba cdc dcd)[2], Spensera sonets (abab bcbc cdcd ee)[3] un Šekspīra sonets (abab cdcd efef gg)[4].
Latviešu valodā pirmos sonetus kā dzejas paraugus savā poētikā "Nevācu Opics" (Der Unteutsche Opitz, 1697) uzrakstījis mācītājs Johans Višmanis.
