Frančesko Petrarka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frančesko Petrarka
Francesco Petrarca
Frančesko Petrarka
Personīgā informācija
Dzimis 1304. gada 20. jūlijā
Areco, Florences Republika (tagad Valsts karogs: Itālija Toskāna, Itālija)
Miris 1374. gada 19. jūlijā (69 gadi)
Arkuā, Venēcijas Republika (tagad Valsts karogs: Itālija Arkuā Petrarka, Veneto, Itālija)
Tautība itālis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, filozofs, filologs, tulkotājs
Valoda itāļu un latīņu valoda
Žanri dzeja
Temati filozofija
Slavenākie darbi
Augstskola

Frančesko Petrarka (itāļu: Francesco Petrarca; dzimis 1304. gada 20. jūlijā, miris 1374. gada 19. jūlijā), arī Petrarka, bija itāliešu dzejnieks, rakstnieks, filozofs un filologs. Viņš ir pazīstams kā viens no pirmajiem renesanses humānistiem un tiek dēvēts arī par “humānisma tēvu”,[1] kā arī par vienu no itāļu literatūras pamatlicējiem. Viens no slavenākajiem Petrarkas darbiem ir “Dziesmu grāmata” (Canzoniere), uz kuru balstoties divus gadsimtus vēlāk, 16. gadsimtā, itāļu rakstnieks Pjetro Bembo izveidoja modernās itāļu valodas modeli (šis modelis balstījās arī uz citu autoru, kā Džovanni Bokačo un Dantes Aligjēri darbiem). Petrarkas sonetus renesanses laikā apbrīnoja un imitēja visā Eiropā, un tie kļuva par liriskās dzejas paraugu.

Dzimis Toskānā, tomēr skolā gājis Aviņonā. Mācījies jurisprudenci Monpeljē Universitātē un Boloņas Universitātē. Pēc mācību beigām kļuva par garīdznieku. Līdzīgi kā Dantem bija mūza Beatriče, arī Petrarkam bija mūza — Laura, kuru 1327. gada 6. aprīlī sastapa Aviņonā.[2] Petrarka apmetās uz dzīvi Aviņonas pievārtē, kur ar pārtraukumiem nodzīvoja 16 gadus, pamazam kļūdams par slavenu dzejnieku. 1341. gadā Romā svinīgi tika kronēts ar lauru vainagu. 1353. gada pameta Voklīzu un pārcēlās uz Itāliju. Iesākumā dzīvoja Milānā, vēlāk pārcēlās uz Venēciju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Petrarch Biography» (angļu). The Biography.com website. Skatīts: 2020. gada 14. jūlijā.
  2. Eduards Liniņš. «6. aprīlis. Petrarka Aviņjonā sastop Lauru». Latvijas Radio 1, 2019. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 14. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]