Barometrs

Barometrs (grieķu: βαρύς, baros — ‘smagums’, μετρέω, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.^[1]

Barometru veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvsudraba (šķidruma) barometrs ir viens no izplatītākajiem barometriem. Tas atmosfēras spiedienu nosaka pēc dzīvsudraba (šķidruma) staba augstuma vertikālā mēģenē vai stobriņā, kas augšā slēgts, bet apakšā iegremdēts traukā ar šķidrumu.
Aneroīds ir barometra veids, kuru veido apaļa plānsienu metāla kastīte ar gofrētām malām. Tās iekšpusē ir retināts gaiss un pēc kastītes deformācijas fiksē atmosfēras spiediena maiņu.
Hipsometrs ir barometrs, kas nosaka atmosfēras spiedienu pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
Ķīmiskais barometrs (štormglāze) ir sena fizikāli ķīmiska ierīce, kas spēj reaģēt uz laika apstākļu izmaiņām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1644. gadā itāļu fiziķis Evandželista Toričelli izdarīja eksperimentus ar viena galā noslēgtu ar dzīvsudrabu pildītu caurulīti. Viņš ievietoja to ar vaļējo galu uz leju dzīvsudraba vannā un konstatēja, ka caurule neizlija pilnīgi tukša. Caurulē palika 76 centimetru augsts dzīvsudraba stabs. Toričelli secināja, ka gaisa spiediens uz dzīvsudrabu vannā ir vienāds ar dzīvsudraba staba spiedienu caurulē. Viņš bija izgudrojis pirmo dzīvsudraba barometru. Toričelli konstatēja, ka gaisa spiediens ir atkarīgs no laikapstākļiem. Tāpēc kopš 1649. gada daudzviet Eiropā barometru sāka lietot, lai noteiktu gaidāmos laikapstākļus.