Barometrs
Barometrs (grieķu: βαρύς, baros — ‘smagums’, μετρέω, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.[1]
Barometru veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dzīvsudraba (šķidruma) barometrs ir viens no izplatītākajiem barometriem. Tas atmosfēras spiedienu nosaka pēc dzīvsudraba (šķidruma) staba augstuma vertikālā mēģenē vai stobriņā, kas augšā slēgts, bet apakšā iegremdēts traukā ar šķidrumu.
- Aneroīds ir barometra veids, kuru veido apaļa plānsienu metāla kastīte ar gofrētām malām. Tās iekšpusē ir retināts gaiss un pēc kastītes deformācijas fiksē atmosfēras spiediena maiņu.
- Hipsometrs ir barometrs, kas nosaka atmosfēras spiedienu pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
- Ķīmiskais barometrs (štormglāze) ir sena fizikāli ķīmiska ierīce, kas spēj reaģēt uz laika apstākļu izmaiņām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1644. gadā itāļu fiziķis Evandželista Toričelli veica eksperimentus ar vienā galā noslēgtu ar dzīvsudrabu pildītu caurulīti. Viņš ievietoja to ar vaļējo galu uz leju dzīvsudraba vannā un konstatēja, ka caurulīte neizlija pilnīgi tukša, tajā palika 76 centimetrus augsts dzīvsudraba stabs. Toričelli secināja, ka gaisa spiediens uz dzīvsudrabu vannā ir vienāds ar dzīvsudraba staba spiedienu caurulē. Viņš bija izgudrojis pirmo dzīvsudraba barometru. Toričelli konstatēja, ka gaisa spiediens ir atkarīgs no laikapstākļiem. Tāpēc kopš 1649. gada daudzviet Eiropā barometru sāka lietot, lai noteiktu gaidāmos laikapstākļus.
Korekcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms aneroīda barometra nolasījuma veikšanas, pa to nedaudz pieklauvē, lai mazinātu mehānisma berzes dēļ radušos kļūdu. Nolasījumu izlabo ar augstuma korekciju, jo mērījumu jāattiecina pret jūras līmeni. Korekciju augstumam var iegūt, izmantojot tabulas, kurās dotas korekcijas vērtības pie noteikta augstuma virs jūras līmeņa un āra gaisa temperatūras. Ņem vērā arī instrumenta sistemātisko kļūdu, kuru nosaka, salīdzinot barometru ar precīzu etalonierīci.
Korekciju augstumam iespējams iegūt arī aptuveni. Augstumu pēdās virs jūras līmeņa palielina par desmit procentiem un izdala ar 30. Iegūtais lielums ir korekcija hektopaskālos, kuru pieskaita barometra nolasījumam.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
- ↑ Cornish Maurice M., Ives Elaine E. Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition Adlard Coles Nautical, 2016. 182. lpp. ISBN 9781408112069
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|