Pēc konstrukcijas manometrus iedala deformācijas, šķidruma, virzuļu un elektriskajos, eksistē arī citu veidu manometri.
Deformācijas manometri. Šī tipa manometros mēra membrānas vai caurules deformāciju pret zināmu ārējo spiedienu.
Diafragmas manometrs sastāv no noslēgtas tvertnes, kurā ievietota elastīga membrāna(diafragma). Mērāmo spiedienu pievada vienā pusē, un zināmo ārējo spiedienu - otrā. Šo principu izmantoto arī barometros.
Caurules manometrs sastāv no ieliektas caurules (zināma arī kā Burdona caurule), kura pēc mērāmā spiediena mēģina iztaisnoties. Iespējamas konstrukcijas ar vienu vai vairākiem vijumiem. Ja ir vairāki vijumi, manometrs ir jutīgāks, taču sarežģītāks. Viena vijuma caurules manometri ir visizplatītākie. Tos lieto arī manometriskajos termometros.
Šķidruma manometrs sastāv no stikla (liela spiediena mērīšanai no metāla) "U" veida caurules, kuras viens gals pievienots mērāmajam spiedienam, un otrs gals savienots ar zināmu ārējo spiedienu (parasti ar atmosfēru). Neliela spiediena mērīšanai izmanto ūdeni, lielākam spiedienam dzīvsudrabu. Vieni no vienkāršākajiem un vecākajiem manometru veidiem. Šķidruma manometrus var relatīvi viegli piemērot spiediena starpību mērīšanai (atšķirībā no caurules deformācijas manometriem). Šādus manometrus parasti nevar darbināt paaugstinātā temperatūrā, jo šķidrums var iztvaikot.
Virzuļa manometrā izmanto šķidrumu hidrostatiskās īpašības — mērāmo spiedienu līdzsvaro nevis šķidruma stabs, kā tas ir barometrā, bet gan virzuļa un atsvara svārsts. (Manometra virzulis kustas cilindrā, kurā atrodas šķidrums, kam jānosaka spiediens.) Ar šādiem manometriem var izmērīt samērā lielus( līdz 2000 MPa) spiedienus.
Elektrisko manometru darbības pamatā var būt dažādas fizikālās parādības. Tāpēc pie elektriskajiem manometriem pieder pjezoelektriskie, pretestības, siltuma, jonizācijas u. c. manometri.
Caurules manometra darbības principsTehnoloģisko procesu kontrolei un zinātniskajiem pētījumiem izveidoti manometri, ar kuriem mēra dažādus spiedienus, piemēram, absolūto spiedienu, pārspiedienu, spiedienu starpību. Atkarībā no mērījumu vides un veida izveidoti vakuummanometri, pārspiediena manometri, absolūtā spiediena manometri, diferenciālie manometri.
Atkarībā no mērāmā spiediena atskaites punkta izšķir:
Manometrisko spiedienu, ko mēra attiecībā pret atmosfēras spiedienu. Tas ir visbiežāk izmantotais spiediena mērīšanas veids. Tā, piemēram, tiek noteikts spiediens automašīnu riepās.[1]
Diferenciālo spiedienu, ko mēra kā attiecību starp spiedieniem divos punktos. Ja spiediena mērīšanai izmanto tikai vienu ieeju, bet otru savieno ar atmosfēru, iegūst manometrisko spiediena mērītāju. Tādēļ cenas ziņā šis ir izdevīgākais spiediena mērītājs.[2] Diferenciālo spiedienu mērījumus bieži izmanto ražošanā, lai noteiktu šķidruma līmeni vai gāzes plūsmu.
Absolūto spiedienu mēra attiecībā pret absolūto nulles spiedienu jeb ideālo vakuumu. Tas nav atkarīgs no atmosfēras spiediena. Tiek plaši izmantots spiediena mērījumiem aviācijā.[3]
Barometriskais spiediens ir atmosfēras spiediens, mērīts attiecībā pret absolūto nulles spiedienu.
