Pāriet uz saturu

Stīvens Bouens

Vikipēdijas lapa
Stīvens Bouens
Stephen G. Bowen
S. Bouens 2022. gadā
S. Bouens 2022. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1964. gada 13. februārī (60 gadi)
Cohasset, Masačūsetsa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Dzīvesbiedre Deborah Alden
Bērni 3
Kosmonauta informācija
NASA astronauts
Agrākā nodarbošanās inženieris
Dienesta pakāpe komandkapteinis
Kosmosā pavadītais laiks 226 d 8 h 43 min
Iesaukums 2000. gads
Misija(s) 1. STS-126
2. STS-132
3. STS-133
4. SpaceX Crew-6, SKS-68, SKS-69
Kosmosa kuģi Endeavour (kosmoplāns), Atlantis (kosmoplāns), Discovery (kosmoplāns), Endeavour (Crew Dragon)

Stīvens Džerards Bouens (Stephen Gerard Bowen; dzimis 1964. gada 13. februārī) ir NASA astronauts.

Bouena pirmais kosmiskais lidojums notika 2008. gada novembrī misijā STS-126, esot kosmoplāna Endeavour misijas speciālistam.

Otrais Bouena lidojums notika 2010. gada maijā misijā STS-132, esot misijas speciālistam.

2011. gada 15. janvārī misijas STS-133, kā starts bija paredzēts 2011. gada februāra beigās, apkalpes loceklis Timotijs Kopra ieguva traumu, braucot ar velosipēdu. Viņš bija lauzis gurnu.[1] Tā kā pēdējās Space Shuttle misijās netika gatavotas dublieru apkalpes, tad vajadzēja atrast astronautu, kas varētu pildīt Kopras uzdevumus, to skaitā vairākas iziešanas kosmosā. 19. februārī NASA paziņoja, ka Timotiju Kopru nomainīs Stīvens Bouens.[2][3]

Trešo lidojumu kosmosā S. Bouens veica 2011. gada februārī — martā misijā STS-133 (kosmoplāna Discovery pēdējā lidojumā).

Ceturto reizi kosmosā Stīvens Bouens sāka 2023. gada 2. martā kā kosmosa kuģa SpaceX Crew-6 komandieris, dodoties uz Starptautisko kosmosa staciju. Viņš bija 68. un 69. lidojuma inženieris. Uz Zemi Bouens atgriezās 4. augustā ar Crew-6.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums:

Kosmosa kuģis Starta datums Nolaišanās datums Apkalpes biedri Pozīcija Ilgums Piezīmes
STS-126 15.11.2008. 30.11.2008. Kristofers Fērgusons
Eriks Bo
Donalds Petits
Heidemarija Stefanišina-Paipere
Šeins Kimbro
Sandra Magnusa
Gregorijs Šamitofs
misijas speciālists 15 d 20 h 30 min
STS-132 14.05.2010. 26.05.2010. Kenets Hems
Dominiks Antonelli
Gerets Reismens
Maikls Gūds
Pīrss Sellerss
misijas speciālists 11 d 18 h 29 min
STS-133 24.02.2011. 09.03.2011. Stīvens Lindsijs
Eriks Bo
Bendžamins Drū
Maikls Berets
Nikole Stota
misijas speciālists 11 d 18 h 29 min
SpaceX Crew-6 02.03.2023. 04.09.2023. Vorens Hoburgs
Sultāns El Nejadi
Andrejs Fedjajevs
Kosmosa kuģa komandieris 185 d 22 h 43 min SKS-68, SKS-69

Iziešanas atklātā kosmosā:

Misija Slūžu kamera Dalībnieki Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
STS-126 Quest Stīvens Bouens
Šeins Kimbro
24.11.2008. 18:24 25.11.2008. 00:31 6 stundas 07 minūtes Pabeigta saules bateriju pagriešanas mehānisma gultņa veltņu nomaiņa un iesmērēšana, tika iesmērēts arī otras puses pagriešanas mehānisms. Uzstādīta videokamera uz saules bateriju fermas. Kibo modulis sagatavots eksperimentu paneļa pievienošanai.
STS-132 Quest Gerets Reismens
Stīvens Bouens
17.05.2010. 11:54 19:19 7 stundas 25 minūtes Uz Z1 uzstādīta Ku joslas antena. Pie Dextre pievienota instrumentu platforma. Noņemti stiprinājumi akumulatoriem, kurus nākamajā reizē paredzēts uzstādīt.
STS-132 Quest Stīvens Bouens
Maikls Gūds
19.05.2010. 10:38 17:47 7 stundas 9 minūtes Nomainīti 4 no 6 akumulatoriem uz P6 sekcijas. Atbrīvots iestrēdzis kabelis uz Atlantis sensoru pagarinātājstieņa. Pabeigta SGANT antenas nostiprināšana uz Z1 sekcijas.
STS-133 Quest Stīvens Bouens
Bendžamins Drū
28.02.2011. 15:46 22:20 6 stundas 34 minūtes Pie Unity moduļa pieslēgts elektrobarošanas kabelis. Uz External Stowage Platform 2 pārvietots dzesēšanas sistēmas bojātais sūknis. Pie S3 segmenta pārvietota kamera, uzstādīti virzītāji manipulatora transportiera sistēmai.
STS-133 Quest Stīvens Bouens
Bendžamins Drū
02.03.2011. 15:42 21:56 6 stundas 14 minūtes Amonjaka atlieku izlaišana no dzesēšanas sistēmas. Eksperimentu konteineru noņemšana no Columbus moduļa. Kameras un aizsarglēcu uzstādīšana DEXTRE manipulatoram. Papildapgaismojuma uzstādīšana P1 segmentam.
SKS-69 Quest Stīvens Bouens
Sultāns El Nejadi
28.04.2023. 13:11 20:12 7 h 1 min Sākumā kosmonauti pabeidza kabeļu izkārtošanu un nostiprināja balsta stieņus ar MLI pie 1B un 1A saules bateriju blokiem, kur paredzēts uzstādīt IROSA saules baterijas. Pēc tam viņi mēģināja izņemt daļu no bojātās SASA antenas, kas glabājās uz platformas ESP-2. Elektronikas kastē iestrēgusi skrūve neļāva atbrīvot RFG antenas sekciju no bloka, un šis darbs tika atlikts uz nākamo iziešanu kosmosā. Sultāns El Nejadi kļuva par pirmo arābu kosmonautu, kurš izgājis kosmosā.
SKS-69 Quest Stīvens Bouens
Vorens Hoburgs
09.06.2023. 13:15 19:18 6 h 3 min iROSA saules baterijas paneļa uzstādīšanas darbi 1A barošanas kanālā. Kosmonauti veica skrūvju noņemšanu, rullīšu izvietošanu un kabeļu uzstādīšanu. Pēc tam Hoburgs, piestiprināts pie Canadarm2 manipulatora, paņēma sarullēto paneli un uzstādīja to 1A saules bateriju kanālā uz S4 kopnes. Saules bateriju izvērsa 16:32, un tā sāka ražot enerģiju.
SKS-69 Quest Stīvens Bouens
Vorens Hoburgs
15.06.2023. 12:42 18:17 5 h 35 min Pēdējā iROSA saules baterijas paneļa uzstādīšanas darbi 1B barošanas kanālā. Saules bateriju izvērsa 16:51. Vēl kosmonauti pārklāja kabeļus ar daudzslēņu izolāciju un nostiprināja statņus, pārvietoja kāju stiprinājumus uz iekšieni un novietoja atbalsta sijas uz platformas, lai tās vēlāk varētu likvidēt.