Pāriet uz saturu

Stīvs Džobss

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Stīvs Džobss
Steve Jobs
Džobs parāda balto iPhone 4 2010. gadā
Džobs parāda balto iPhone 4 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1955. gada 24. februārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sanfrancisko, Kalifornija, ASV
Miris 2011. gada 5. oktobrī (56 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Palo Alto, Kalifornija, ASV
Tautība amerikānis
Nodarbošanās Apple Inc. izpilddirektors
Pixar izpilddirektors
NeXT Inc. izpilddirektors
Dzīvesbiedre Lorēna Pauela (Laurene Powell, 1991—2011)
Bērni četri bērni
Paraksts

Stīvens Pols Džobss (angļu: Steven Paul Jobs; dzimis 1955. gada 24. februārī, miris 2011. gada 5. oktobrī)[1][2][3] bija amerikāņu uzņēmējs un izgudrotājs, Apple Inc. izpilddirektors un viena no vadošajām personībām datoru industrijā.

Viņš sekmēja mājas datoru izplatību, kopā ar Stīvu Vozņaku 1976. gadā nodibinot Apple un izlaižot mājas datoru Apple II. Vēlāk viņš bija viens no pirmajiem, kas saredzēja grafiskās lietotāja saskarnes un datorpeles komerciālo potenciālu, un šīs tehnoloģijas tika ieviestas Apple Macintosh datoros. S. Džobss bija arī Pixar animāciju studijas izpilddirektors, līdz 2006. gadā to iegādājās The Walt Disney Company. Viņš bija Disney lielākais akcionārs. Kā Apple izpilddirektors oficiāli saņēma 1 $ lielu algu gadā.[4][5]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stīvens Pols Džobss piedzima Sanfrancisko 1955. gada 24. februārī. Abi viņa vecāki bija studenti - šveiciete Joanna Karola Šīble un sīrietis Abdulfatāhs "Džons" Džandālī.[6][7] Stīvenu uzreiz pēc dzimšanas adoptēja Pauls Reinholds Džobss (1922—1993) un Klara Džobsa (1924—1986), kuri bija armēņu izcelsmes amerikāņi.[8] Viņš uzauga kopā ar māsu Patiju, kura arī tika adoptēta, kad Stīvam bija 2 gadi.[9] Viņa tēva hobijs bija automašīnu remontēšana, tādēļ viņš savu tēvu vienmēr atcerējies kā ļoti prasmīgu cilvēku.[10] Lai arī Stīvu īpaši nesaistīja automašīnu remontēšana, viņš labprāt vēlējās pavadīt laiku kopā ar savu tēvu.[9] Stīva vecāki nekad nav slēpuši no viņa adoptācijas faktu, bet pats Stīvs to ir uztvēris kā faktoru, kas viņu ir padarījis īpašu un neatkarīgu dzīvē.[9]

1961. gadā Džobsu ģimene pārcēlās uz dzīvi Kalifornijas štata Mountain View pilsētā. Šī apkaime tagad ir pazīstama ar nosaukumu Silīcija ieleja jeb Silikona ieleja. [10]

Jau no pašas bērnības Džobss izcēlās ar patstāvību un vēlmi visu darīt pēc sava prāta. Bērnībā viņš aizrāvās ar sacensībām peldēšanā, bet komandu sporta veidi vai citas grupu aktivitātes viņam neinteresēja. Džobss jau agrā bērnībā izrādīja interesi par elektroniku. Viņš daudz sava laika pavadīja garāžas darbnīcā pie kaimiņa, kurš strādāja Hewlett-Packard.[10]

Pirmā saskarsme ar datoriem Džobsam notika 12 gadu vecumā, kad viņš, piedaloties Hewlett-Packard Explorer Club pasākumā, ieraudzīja tur demonstrēto datoru. Šis notikums atstāja uz viņu lielu iespaidu, kā rezultātā viņā nostiprinājās vēlme strādāt datortehnikas nozarē. Jau vidusskolā Džobss piedalījās Hewlett-Packard organizētajās lekcijās. Vienā reizē viņš Hewlett-Packard kompānijas direktoram lūdza palīdzību sagādāt viņa vidusskolas projektam nepieciešamās detaļas. Pēc šīs tikšanās Džobss tika ne tikai pie detaļām, bet arī pie vasaras darba Hewlett-Packard kompānijā.[10]

Koledžas laiks un ceļošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vidusskolas pabeigšanas 1972. gadā, Džobss iestājās Rīda koledžā (angļu: Reed College) Portlendā, Oregonas štatā, bet mācības pameta pēc 6 mēnešiem.[11] 1974. gadā viņš pieņēma datorspēļu dizainera darbu kompānijā Atari, bet pēc pāris mēnešiem viņš darbu pameta, lai dotos uz Indiju studēt austrumu reliģijas. 1975. gadā Džobss pievienojās Homebrew Computer Club. Šajā klubā viņš satika Stīvu Vozņaku, kurš tajā laikā centās uzbūvēt pirmo maza izmēra datoru.[10]

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājot kopā ar Vozņaku (sākumā tirgojot sistēmplates, bet pēc tam jau mēģinot izveidot pirmo datora prototipu), Džobss atskārta, ka tolaik datortehnikas tirgū ir liela neapgūta tirgus daļa. Tajā laikā visi datori bija stacionāri un milzīgi. To izmēri bija tik lieli, ka viens tāds dators varēja aizņemt veselu istabu un tā izmaksas bija tik lielas, ka privātpersonas nevarēja to atļauties. Savukārt tā laika elektrotehnikas attīstība rādīja, ka tām ir potenciāls, lai ar laiku datora komponentes kļūtu jaudīgākas, bet to izmēri mazāki.[10]

Apple dibināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1976. gadā Džobss un Stīvs Vozņaks dibināja savu uzņēmumu ar nosaukumu Apple Computer Company. Nosaukums radās Džobsa atmiņu dēļ par patīkami pavadīto laiku vasaras darbos, kurus viņš pavadīja, lasot ābolus.[12] Abi Apple dibinātāji iepazinās 1971. gadā, kad Vozņakam bija 21 gads, bet Džobsam tikai 16 gadi. 1976. gadā Vozņaks pats personiski uzbūvēja Apple 1 datoru, kuru viņš parādīja Džobsam. Džobss ieteica, ka viņiem vajadzētu mēģināt šo datoru pārdot. Tajā pašā gadā Stīvs Džobss, Stīvs Vozņaks un Rolands Veins dibināja Apple Džobsa vecāku garāžā, ar mērķi pārdot šo datoru.[13] Pēc 11 dienām Rolands Veins pārdeva savas 10% akcijas atpakaļ Džobsam un Vozņakam par 800 dolāriem. 2010. gada beigās 10% akciju vērtība būtu bijusi aptuveni 2,6 miljardi dolāru.[9]

Apple 1

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džobss kopā ar Stīvu Vozņaku savā mājās garāža sāka montēt kopā pirmos 50 datorus, kuru rezerves daļas bija nopirkuši, ņemot 25 000$ lielu kredītu, kurus bija apsolījuši Polam Terelam (Paul Terell), kurš bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, noslēdzot ar viņa veikalu ķēdi līgumu, par katru datoru saņemot aptuveni virs 500 dolāriem. Šie datori bija jāsamontē 30 dienu laikā, jo pēc šī termiņa kredīts bija jāatmaksā. Darbā iesaistījās visi - gan Džobss, gan Vozņaks, gan arī Daniels Kottke (Daniel Kottke) un viņa bijusī draudzene Elizabeta Holmsa (Elizabeth Holmes), gan arī Džobsa māsa Patija.[9]

Apple 2 un Apple 3

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turpinot darbu Džobss un Vozņaks pielāgoja viņu radīto datoru tā, lai to varētu pārdot individuālam lietotājam. Apple II pasaulei tika parādīts 1977. gada aprīlī San Francisko datortehnikas izstādē. Pateicoties Apple dibinātāju uzsvaram uz jaunā produkta prezentāciju, Apple pēc šī izstādes saņēma 300 pasūtījumus savam datoram. Turpinot savu darbību Apple pirmajā Apple II pārdošanas gadā sasniedza iespaidīgu pārdošanas apjoma rādītāju 2.7 miljonu dolāru vērtībā. Kompānijas pārdošanas rādītāji triju gadu laikā pieauga par 200 miljoniem dolāru. Džobss un Vozņaks bija atvēruši pilnīgi jaunu tirgus daļu - personāla datorus.[10]

Nākamo 16 gadu laikā Apple II tika pārdots (dažādās variācijās) gandrīz 6 miljonus reižu.[9]

1980. gadā personālo datoru tirgus bija ļoti strauji augošs. Apple konstanti bija pakļauts spiedienam uzlabot tā produktus, lai vienmēr atrastos priekšā saviem konkurentiem. Apple radīja Apple III, bet jaunā modeļa pārdošanas rādītāji cieta gan jaunā produkta tehnisko problēmu, gan mārketinga problēmu dēļ.[10]

Līza

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gada sākumā Džobss pasauli iepazīstināja ar Līzu. Lai gan šis modelis bija veidots cilvēkiem ar minimālu datoru lietošanas pieredzi, arī tam bija problēmas ar noietu, jo tas bija daudz dārgāks nekā konkurentu ražotie produkti. Apple lielākais konkurents bija IBM. 1983. gadā bija aprēķināts, ka Apple ir zaudējis pusi savu tirgus daļu IBM.[10]

1980. gada 12. decembrī Apple izlaida sava uzņēmuma akcijas tirgū, kas ļāva Stīvam Džobsam 25 gadu vecumā būt par īpašnieku 256 miljoniem dolāru vērtai bagātībai (net worth). Un būt vienam no pirmajiem, kurš šādu bagātību nav mantojis.[9]

Makintošs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā Apple iepazīstināja pasauli ar revolucionāru jaunu modeli - Makintošs. Lai datoru varētu lietot, lietotājs norādīja uz ikonu un nospieda pogu, izmantojot jaunu ierīci - peli. Šis jauninājums padarīja Makintošu ļoti viegli lietojamu, bet tam bija arī savi trūkumi. Makintošam pietrūka opcijas kādas bija citiem datoriem - piemēram, savietojamība ar augstas kvalitātes printeri. Makintošs neveiksme tiek uzskatīta par Džobsa karjeras lejupslīdes sākumu Apple kompānijā. Džobss iesniedza atlūgumu 1985. gadā kompānijai, kuru viņš bija palīdzējis dibināt.[10]

NeXT

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džobss drīz izveidoja jaunu uzņēmumu, kuru nosauca par NeXT, un kurā strādāja daži bijušie Apple darbinieki. Lai arī dators bija lietotājam ērts un draudzīgs, tas tomēr nespēja iekarot pircējus, jo tā cena bija pārāk liela, tam bija melnbalts ekrāns un to nevarēja savienot ar citiem datoriem, vai izmantot kopējas programmas.

Pixar

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc NeXT neveiksmēm, Džobss investēja 10 miljonus dolāru Pixar animācijas filmu kinostudijā, kā rezultātā viņam piederēja 70% no visām Pixar akcijām.[9] Pirmā jaunā Pixar animācijas filma, kas tapa sadarbībā ar Disney, bija "Rotaļlietu stāsts", kurā Džobss piedalījās kā izpildproducents.[14] Animācijas filma guva lielus panākumus, kas nodrošināja animācijas filmu kinostudiju ar resursiem jaunu animācijas filmu izveidē.

Atgriešanās Apple

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Džobsa aiziešanas no Apple, uzņēmums ar laiku sāka zaudēt tirgus līdera statusu, ļaujot Microsoft izvirzīties priekšgalā.[9] Tas viss mainījās, kad 1996. gada decembrī Apple Computer iegādājās NeXT Software par cenu aptuveni 400 miljoni dolāru, tādējādi Džobsam piedāvājot iespēju atgriezties Apple pēc 11 gadu prombūtnes. Džobss ir izteicies, ka viņa atgriešanās stratēģija bija pārdot NeXT priekš Apple, tādējādi iegūstot iespēju tikt atpakaļ Apple akcionāru sarakstā, un gaidīt, kamēr toreizējais Apple izpildirektors Gils Amelio (Gil Amelio) kļūdītos, lai ieņemtu viņa vietu.[9] Stīvs Džobss atgriezās Apple oficiāli 1997. gada janvārī kā izpilddirektora padomnieks. Jau 1997. gada jūlijā viņš kļuva par Apple izpilddirektoru. Lai uzlabotu Apple rentabilitāti un vērstu visu fokusu uz uzņēmuma rādītāju uzlabošanu, Džobsam nācās apturēt tādus iesāktus projektus kā Newton, Cyberdog un arī OpenDoc.[15] Tika atlaisti arī aptuveni 300, kuri uzņēmumā neiederējās, kā rezultātā esošajiem uzņēmuma darbiniekiem radās bailes no nokļūšanas vienā liftā ar Džobsu, jo kāpjot no tā ārā pastāvēja iespējamība, ka darbs būs zaudēts.[9][16] Gadā, kad Džobss atkal par Apple līderi, kompānija bija zaudējusi 1,04 miljardus dolāru. Savukārt jau 1998. gadā Apple piedzīvoja peļņu 309 miljonu apmērā.[9]

iMac

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā nākamais dators, kas tapa Džobsa vadībā bijā iMac, kas bija pirmais no Apple pārdotajiem datoriem, kura cena bija 1,299 dolāri (līdz šim neviens dators nebija bijis lētāks par 2000 dolāriem) un kā rezultātā pirmajās sešās nedēļās tika pārdoti 278 tūkstoši datoru, savukārt gada beigās tie bija 800 000, padarot to par visātrāk pārdoto Apple datoru vēsturē.[9] iMac piesaistīja ar savu jauno dizainu un ātrāku veiktspēju nekā konkurentiem.

Tā kā Apple bija nopircis NeXT, tad šīs kompānijas tehnoloģijas tika adaptētas Apple produktos. Visvairāk tas ir pamanāms operētājsistēmā - Mac OS X būtībā ir NeXTSTEP, tikai ar daudziem uzlabojumiem. 2000. gada beigās Džobss oficiāli kļuva par Apple CEO.[17]

iPod

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada 23. oktobrī tirdzniecībā tika nodots pirmais iPod. Šim iPod bija 5 un 10 GB atmiņa.[18] Ar iPod tiek iezīmēts brīdis, kad Apple kļuva no parasta datoru ražotāja par vienu no visvērtīgākajām kompānijām pasaulē. iPod iepazīstināja pasauli arī ar slaveno podziņu riteni (click wheel), kurš palīdzēja pārvaldīt iPod daudz ātrāk un ērtāk nekā parastās pogas. Pirmā iPod cena bija 399 dolāri.[9][19] 2005. gadā Ipod pārdošanas rādītāji bija ļoti augsti. Aptuveni 20 miljoni šī produkta tika pārdoti togad. Lai arī rādītāji bija labi, Džobss uztraucās, ka viņu iPod var tikt izkonkurēts ar telefonu, kuram būs tādas pašas opcijas.[9]

iPhone

No sākuma Džobss centās veidot sadarbību ar citām kompānijām kā Motorola Mobility, bet viņu sadarbība pēc viena kopēja produkta izjuka.[9] Džobss izlēma veidot pats savu ierīci. Produkta izstrāde tika uzticēta Tonijam Fadelam (Tony Fadel) un viņa komandai. iPhone tika prezentēts 2007. gada janvāra konferencē. Tā cena bija 500 dolāri. 2010. gada beigās tika pārdoti jau 90 miljoni jaunā iPhone.

iPad

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

iPad tika prezentēts 2010. gada 27. janvārī Sanfrancisko. Mazāk nekā mēnesī Apple pārdeva vienu miljonu iPad. Pēc 9 mēnešiem - jau 15 miljoni bija pārdoti.

Veselības problēmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada oktobrī Stīvam Džobsam tika atklāts aizkuņģa dziedzera vēzis.[20] Viņam gan paveicās ar to, ka viņam bija trāpijusies reta vēža forma, kuru būtu iespējams izārstēt veicot operāciju. Diemžēl Stīvs Džobss atteicās uzreiz veikt operāciju, bet gan centās ar citām homeopātiskām metodēm veikt izveseļošanās pasākumus. Viņš ievēroja striktas diētas, veica akupunktūru un vēl dažādas darbības, kuras atrada internetā. Stīvs Džobss pēc tam ir nožēlojis to, ka nav uzreiz piekritis operācijai.[9] 2004. gada jūlijā tika veikta vēl viens datortomogrāfa izmeklējums, kas rādīja, ka audzējs ir audzis un iespējams izplatījies organismā. Kopumā bija pagājuši 9 mēneši, kamēr Džobss piekrita operācijai. Džobsam tika veikta ķirurģiska operācija 2004. gada 31. jūlijā Stenforda Universitātes Medicīnas centrā. Nākamajā dienā Džobss saviem padotajiem aizsūtīja e-pastu, ka viņam ir diagnosticēts vēzis, bet tā ir reta vēža forma, kuru ir iespējams izārstēt.[9]

Diemžēl pēc laika 2008. gadā Džobsa ārsti saprata, ka vēzis turpina izplatīties pa organismu. Par labu nenāca arī Džobsa ēšanas paradumi - viņš bija ļoti novājējis. 2009. gadā Džobsam tika veikta aknas transplantācija, kuras laikā gan atklājās, ka vēzis ir iekļuvis arī vēl citos orgānos. Pēc abām operācijām Džobss pie darba atgriezās tikai 2010. gada sākumā un tūdaļ pat izgudroja savu nākamo lielo produktu- iPad. 2011. gada sākumā Džobsa veselības stāvoklis pasliktinājās - vēzis atkal bija uzsācis savu darbu. Par labu nenāca aknas transplantācija, kas novājināja organismu un līdz ar to Džobsam bija jācīnās ar vairāk problēmām uzreiz. Ārstēšanās kursa laikā viņam kā vienam no pirmajiem tika veikta viņa audzēja tipa DNS sekvenēšana, kas ļāva ārstiem detalizēti saprast tā uzbūvi, un daudz labāk pielāgot terapiju.

Karjeras beigas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džobsa veselības pasliktināšanās dēļ aktīvu piedalīšanos Apple darbā pārtrauca 2011. gada 17. janvārī. Veselības dēļ viņš nespēja vairs koncentrēties uz saviem darba pienākumiem. 2011. gada 24. augustā viņš iesniedza oficiālu atlūgumu kā Apple ģenerāldirektors. Savā atlūgumā viņš rakstīja: "Es vienmēr esmu teicis: ja pienāks tāds brīdis, kad nespēšu izpildīt Apple ģenerāldirektora pienākumus un attaisnot uz mani liktās cerības, es būšu pirmais, kas to atzīs. Diemžēl šis brīdis ir pienācis. Ar šo es paziņoju, ka atkāpjos no Apple ģenerāldirektora amata."[21]

Nāve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džobss nomira 2011. gada 5. oktobrī savās mājās Palo Alto 56 gadu vecumā, ģimenes lokā. Viņa pēdējie vārdi esot bijuši: "Oh wow. Oh wow. Oh wow." [22]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 John Markoff. «Steve Jobs, Apple's Visionary, Dies at 56». The New York Times, 2011. gada 5. oktobris. Skatīts: 2011. gada 5. oktobris.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Steve Jobs, Apple founder, dies». CNN. 2011. gada 5. oktobris. Skatīts: 2011. gada 5. oktobris.
  3. ↑ 3,0 3,1 Statement by Apple's Board of Directors. Apple Inc.. October 5, 2011. Atjaunināts: October 5, 2011.
  4. ↑ «Putting Pay for Performance to the Test». New York Times. 2007. gada 8. aprīlis.
  5. ↑ «Apple again pays Jobs $1 salary». CNET News.com. 2006. gada 13. marts.[novecojusi saite]
  6. ↑ Stīvensa Pola Džobsa īstie vecāki, bbc.co.uk
  7. ↑ "Sīriešu zinātnieks Abdulfatahs Džandali" — Pauls Ritums. Ja Boabdils būtu to zinājiis. // Rīgas laiks. 2015. gada novembris, 9. lpp.
  8. ↑ Stīvena Adoptācija Arhivēts 2015. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē., http://www.scpr.org
  9. ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 9,11 9,12 9,13 9,14 9,15 9,16 9,17 Walter Isaacson. Steve Jobs. Lielbritānija, : Simon & Schuster, Inc, 2011. 5., 6.,65., 68., 85., 105., 244., 297., 306., 339., 354., 356., 389., 466., 476.,. lpp. ISBN 978-1-4087-0374-8.
  10. ↑ 10,00 10,01 10,02 10,03 10,04 10,05 10,06 10,07 10,08 10,09 «Steve Jobs Biography - life, family, story, history, school, young, i…». archive.is. 2013-04-11. Skatīts: 2017-12-08.
  11. ↑ «Steve Jobs». Biography.com (en-us). Skatīts: 2017-12-08.
  12. ↑ Apple pirmsākumi, www.notablebiographies.com
  13. ↑ Apple dibinātāji, www.extras.denverpost.com
  14. ↑ Toy Story (1995). Atjaunināts: 2017-12-09
  15. ↑ «10 best Steve Jobs moments - remembering Apple's visionary founder». T3 (angļu). Skatīts: 2017-12-09.
  16. ↑ «Steve Jobs Biography - life, family, story, history, school, young, i…». archive.is. 2013-04-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-09. Skatīts: 2017-12-09.
  17. ↑ «Youtube». 16.11.2011. Skatīts: 11.12.2017.
  18. ↑ «https://www.lifewire.com/history-ipod-classic-original-2000732». Skatīts: 11.12.2017.
  19. ↑ Artis Ābols. «Pirms 16 gadiem tika izlaists pirmais iPod - Kursors.lv». Kursors.lv (en-US), 2017-10-24. Skatīts: 2017-12-11.
  20. ↑ A. B. C. News. «Steve Jobs' Pancreatic Cancer: A Timeline». ABC News, 2011-10-10. Skatīts: 2017-12-11.
  21. ↑ Zvaigzne ABC - Es, Stīvs Džobss.
  22. ↑ Sam Jones. «Steve Jobs's last words: 'Oh wow. Oh wow. Oh wow'». The Guardian (en-GB), 2011-10-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2017-12-11.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stīvs_Džobss&oldid=4131456"