Stabilā stenokardija

Stabilā stenokardija
Citi nosaukumi	angina pectoris
Diskomforta shēma, ko izraisa koronāro artēriju slimība. Spiediens, pilnuma sajūta, saspiešana vai sāpes krūškurvja centrā. Var izjust arī diskomfortu kaklā, žoklī, plecos, mugurā vai rokās
Specialitāte	Kardioloģija
Komplikācijas	Miokarda infarkts, nestabilā stenokardija

Stabilā stenokardija (angina pectoris) ir sāpes vai spiediens krūtīs, ko parasti izraisa nepietiekama asins plūsma uz sirds muskuli (miokardu).

Stabilā stenokardija ir sindroms, kam raksturīgs diskomforts krūtīs, žoklī, plecā, mugurā vai rokās, ko tipiski izraisa fiziska slodze vai emocionāls stress. To atvieglo miera stāvoklis vai nitroglicerīns. Pirmo reizi terminu "stenokardija" (precīzāk — angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens, ar to raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistītu ar slodzi. Tagad šo terminu lieto saistībā ar sirds muskulatūras išēmiju. Miokarda išēmija rodas no neatbilstības starp miokarda skābekļa apgādi un miokarda prasībām pēc skābekļa. Lielākoties miokarda išēmiju izraisa aterosklerotiskā koronāro artēriju slimība, kad tiek samazināta asins plūsma asinsvados. Bet retākos gadījumos išēmiju var izraisīt arī hipertrofiskā vazodilatācijas kardiomiopātija, aortas stenoze u. c. slimības. Išēmisko kaskādi raksturo šāda notikumu secība: metabolās pārmaiņas, perfūzijas neatbilstība, reģionālā un globālā diastoliskā un sistoliskā disfunkcija, išēmiskas pārmaiņas elektrokardiogrammā un stenokardija.

Klasifikācija

Stabilā stenokardija

Pacientus ar stabilu stenokardiju pēc Kanādas klasifikācijas atkarībā no fiziskās slodzes iedala četrās funkcionālās klasēs:

1. Parastā fiziskā slodze (iešana, kāpšana pa trepēm) neizsauc stenokardiju. Stenokardija rodas pie lielas, ātras, ilgstošas slodzes vai arī tūlīt pēc tās.
2. Vieglas fiziskās aktivitātes, piemēram, ātra iešana vai kāpšana pa trepēm, iešana kalnā, iešana vai kāpšana pēc ēšanas, iešana aukstumā, vējā, kā arī emocionālā stresa gadījumā vai dažas stundas pēc pamošanās var izraisīt stenokardijas lēkmi.
3. Ievērojams fiziskās aktivitātes ierobežojums. Stenokardija rodas, noejot viena līdz divu kvartālu attālumu vai kāpjot vienu stāvu normālā tempā.
4. Nespēja veikt jebkuru fizisko aktivitāti bez nepatīkamām sajūtām. Simptomi var būt arī miera stāvoklī.

Nestabilā stenokardija

Nestabila stenokardija (arī "crescendo angina"; šī ir akūta koronārā sindroma forma) tiek definēta kā stenokardija, kas mainās vai pasliktinās.

Tai ir vismaz viena no šīm trim pazīmēm:

1. tā notiek miera stāvoklī (vai ar minimālu slodzi), parasti ilgst vairāk nekā 10 minūtes.
2. tā ir smaga un sākas no jauna (t.i., pēdējo 4–6 nedēļu laikā).
3. tā notiek ar crescendo paveidu (t.i., izteikti smagāka, ilgstošāka vai biežāka nekā iepriekš).

Variablā stenokardija

Variablā stenokardija var būt vazospastiska, Princmetāla vai mikrovaskulāra.

Vazospastiska stenokardija

Vazospastiska stenokardija ir sāpes krūtīs, ko izraisa pēkšņa koronāro artēriju spazma. Precīzs vazospastiskās stenokardijas cēlonis nav zināms, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar koronāro artēriju sieniņu gludās muskulatūras šūnu patoloģisku sašaurināšanos. Šī sašaurināšanās var izraisīt īslaicīgu asins plūsmas samazināšanos uz sirds muskuli, kas var izraisīt sāpes krūtīs. Viens no vazospastiskās stenokardijas paveidiem ir Princmetāla stenokardija.

Mikrovaskulārā stenokardija

Mikrovaskulāro stenokardiju izraisa problēmas ar mazajiem sirds asinsvadiem, kas var būt bojāti. Tie var izraisīt asins plūsmas samazināšanos uz sirds muskuli, izraisot sāpes krūtīs vai diskomfortu. Precīzs mikrovaskulārās stenokardijas cēlonis nav zināms, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem, kā augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, diabētu un smēķēšanu.