Staciņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Staciņš (no latīņu: statio — 'stāvvieta, karaspēka apmešanas vieta') bija nodoklis, ko Zviedrijas valdība (17. gadsimtā) un Krievijas valdība (18. gadsimtā) ievāca no Vidzemes zemniekiem.[1] Staciņu ieviesa Zviedrijas karalis Poļu—zviedru kara laikā. Pēc kara tas kļuva par pastāvīgu nodokli. 1783. gadā staciņu atcēla un tā vietā noteica galvasnaudu.

1639. gadā no viena revīzijas arkla staciņš bija divas mucas rudzu, divas mucas miežu, viena muca auzu un viens dālderis "siena naudas".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]