Stanislavs Škutāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Stanislavs Škutāns ir zinātnieks, teoloģijas doktors, viens no Latgales vēstures pētniekiem. Visu savu dzīvi pavada neatlaidīgā darbā, īpaši pētot Latvijas vēsturi. Katoļu garīdznieks, jezuīts, Marijāņu kongregācijas ģenerālpadomnieks un Marijāņu kongregācijas ģenerālpriekšnieks. Aktīvs Latgales izdevniecību atbalstītājs. Viņa galvenais pamatprincips – patiesības meklēšana.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stanislavs Škutāns dzimis 1901.gada 16.novembrī Krāslavas pagastā. Savas izglītības gaitas uzsāka Krāslavas pamatskolā, kas atradās 12 kilometrus no tēva sētas. Pēc diviem gadiem skola tika slēgta un S. Škutāns iestājās Dagdas pamatskolā, kura atradās 20 kilometru attālumā. Pēc neilga laika arī šo skolu slēdza un tad nācās kļūt par dzelzceļu strādnieku un braukt uz Krieviju būvēt dzelzceļus. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1926.gadā viņš iestājās Marijāņu klosterī Viļānos. 1930.gadā pēc Rīgas Garīgā semināra beigšanas tika iesvētīts par priesteri. Iestājas Latvijas Universitātes un studēt vēsturi. Pēc laika tiek nozīmēts par vēstures skolotāju Aglonas ģimnāzijā. 1944.gadā izceļo uz Vāciju un apmetas uz dzīvi Rozenheomā, Kapucīnu klosterī. 1957.gadā tiek ievēlēts par Marijāņu ģenerālpriekšnieku un vēlāk nodibina latviešu Marijāņu māju Čikāgā, uz kuru pārceļas 1963.gadā. Latgales izdevniecības darbu aktīvi atbalsta ar saviem rakstiem izdevumos: žurnālā „Dzeive”, rakstu krājumā „Acta Latgalica” un avīzē „Latgolas Bolss” [2]. Amerikas Latviešu Katoļu Apvienības un Latgales Pētniecības institūta rīkotajā Rēzeknes kongresa 65 gadu atceres sarīkojumā S. Škutāns nolasīja izsmeļošu priekšlasījumu par tematu "Latgola pyrms un pēc Rēzeknes kongresa”. Visās sanāksmēs, kur tika apspriests latviešu tautas liktenis laika gaitā, S. Škutāns piedalījās ar zinātniski pamatotiem izskaidrojumiem [2]. Miris 1995. gada 25. februārī Čikāgā, ASV [1].

S. Škutāna darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ” Misionaru darbeiba Latgolā”. V. Lōča izdevnīceiba, 1953
  2. „Dīva mōtes kults Mōras zeme”. V. Lōča izdevnīceiba, 1954
  3. „Nu marijaņu 300 godu vēstures (1673-1973)”. Latgaļu izdevnīceiba, 1973
  4. „Dokumenti par klaušu laikim Latgolā” . Latgaļu izdevnīceiba, 1974
  5. ”Katōļticeibas vēsture un katehisms”. Autora izdevums, 1980 [2]

Literatūra par Stanislavu Škutānu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stanislavs Škutāns „Latgolas vēstures druskas”. Rēzekne, Latgolas Kultūras centra izd., 1999.
  • "Ai, māte Latgale": atskati Latgales vēsturē un kultūrvēsturē. Annele, 2001.
  • Pēteris Zeile. "Latgales kultūras vēsture: no akmens laikmeta līdz mūsdienām". Latgales kultūras centrs, 2006.
  • "Acta Latgalica: 8". Rēzekne, 1993.
  • "Acta Latgalica: 10". Daugavpils, Latgales pētniecības institūta izd., 1999.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://latgalesdati.du.lv/2/25
  2. 2,0 2,1 2,2 Stanislavs Škutāns „Latgolas vēstures druskas”. Rēzekne, Latgolas Kultūras centra izd., 1999