Aglona

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aglona
Lielciems
Aglonas bazilika
Aglona (Latvija)
Aglona
Aglona
Aglona (Aglonas novads)
Aglona
Aglona
Koordinātas: 56°07′24″N 27°01′00″E / 56.12333°N 27.01667°E / 56.12333; 27.01667Koordinātas: 56°07′24″N 27°01′00″E / 56.12333°N 27.01667°E / 56.12333; 27.01667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aglonas novads
Pagasts Aglonas pagasts
Augstums 145 m
Iedzīvotāji (2015. gada 3. jūnijā)[1]
 • kopā 964
Pasta nodaļa LV-5304 Aglona
Aglona Vikikrātuvē

Aglona (latgaliešu: Aglyuna) ir apdzīvota vieta Latgalē, Aglonas novada un pagasta centrs. Izvietojusies starp Ciriša un Aglonas ezeriem autoceļu P60 un P62 krustpunktā 234 km no Rīgas. Aglonā atrodas Aglonas bazilika, kas ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs.

Aglona sastāv no trim daļām: Aglona dienvidos no bazilikas, Somerseta Ciriša krastā un Jaunciems pie Aglonas—Preiļu ceļa. Aglona sāka veidoties 17. un 18. gadsimtu mijā, kad dominikāņu ordeņa mūki šeit uzcēla klosteri un baznīcu. 1883. gadā Novijdvoras muižas īpašnieks Roseters nodibināja Somersetas ciemu, nosaucot to savas sievas dzimtas uzvārdā. Somersetai 1925. gadā tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Somersetā bija 282 iedzīvotāji. 1968. gadā Aglona un Somerseta administratīvi tika apvienotas vienā ciemā.[2]

Aglonā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, internātvidusskola, Katoļu ģimnāzija, kultūras centrs, brīvdabas estrāde, Maizes muzejs, 2. pasaules kara ekspozīcija, veselības un sociālās aprūpes centrs, pasts.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aglona savu nosaukumu ir ieguvusi no vārda egle (latgaliešu: aglojs, agliena, aglaine). Kādreiz tur auguši egļu meži, kas kopā ar bagātīgo ezeru un upju sistēmu veidoja labvēlīgu dabisko vidi apvidus apdzīvotībai jau agrā senatnē.

Aglona kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem ir pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada p.m.ē. Pirmā vēstures avotos pierakstītā ziņa par Aglonu ir 1263. gada traģiskie notikumi, kad tur tika nogalināts karalis Mindaugs ar saviem diviem dēliem – Rukli un Rupeiki. Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par Mindauga sievu, karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs. Aleksandrs Novickis Aglonai veltītajā brošūrā 1929. gadā raksta: „Kā senos laikos tā arī jaunākos laikos, pirms divsimt gadiem šis novads bijis ļoti apdzīvots. Visi iedzīvotāji un plašu zemju apgabali atradušies muižnieku Dadziboga un Ievas, dzimušas Selickas, Šostovicku rokās. Šie pēdējie bija nolēmuši šeit radīt vienu garīgās dzīves centru. Šī mērķa sasniegšanai viņi izvēlējās mācības devēju, svētā Dominika mācekļus, un tiem dāvāja plašus zemes īpašumus un ļaudis, lai tie uzceltu pirmo klosteri un koka baznīcu.” 1697. gadā muižniece Ieva Justīne Šostovicka ar toreizējā Livonijas bīskapa Nikolaja Poplavska atbalstu aicināja Viļņas dominikāņus izveidot Aglonā klosteri un draudzes skolu. 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera apriors tēvs Remigijs Mosokovskis un izvēlējās vietu baznīcai un klosterim.

Viena no leģendām par vietas pirmsākumiem stāsta, ka pie Šostovickiem dzīvojusi latviešu meitene Anna (Anita), kura 1698. gada 15. augustā vakara lūgšanas laikā kapukalniņā redzēja Dievmāti ar Jēzus bērnu uz labās rokas. Vīziju – baltu baznīcu ar augstiem torņiem redzējis arī tēvs Remigijs. 1699. gadā uzkalnā uzcelta klostera ēka, bet gadu vēlāk pirmais koka dievnams, kuru Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina iesvētīja 1751. gada 10. septembrī, kad trešo reizi apmeklēja Aglonu.

1766. gadā koka baznīca nodega. Izdevās izglābt tikai Dievmātes svētbildi. Jau 1786. gadā sāka būvēt baznīcu ar vietu 6000 cilvēkiem. Pēc 12 gadu darba 1780. gadā baroka stila dievnams bija pabeigts. Jauno dievnamu 1800. gadā svinīgi konsekrēja Mogiļevas arhidiacēzes palīgs Jans Beņislavskis.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par objektu: Aglona». LĢIA vietvārdu datubāze (latviešu). Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 13. janvārī.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Aglonas novads
  4. Hermanovska S. Puce I. 2012. Katoļu baznīcas vēstnesis. Nr.15 (447). 11. lpp.