Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas — Dņepras ūdensceļa malā (vikingusāgās tā dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta šeit ir sastopami latgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus Polockas varjagu kņazamRagnvaldim (920—978) (baltkrievu: Рагвалод), un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda). 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).
Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791). XIX gadsimta sākumā tā pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Pēc Latvijas agrārās reformas un muižu atsavināšanas pilī atradusies Krāslavas valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 20. gadsimta 80. gados tika uzsākta restaurācija, kas tika pabeigta 2011. gadā.[3]
Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755—1767). Sv. Donāta kapličā atrodas 1778.gadā uz Krāslavu pārvestās Sv. Donāta relikvijas.
Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Tā ierīkota pēc krievu gubernatora pavēles 1864.gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789.gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā. Leģenda stāsta, ka jaunais poļu virsnieks Karņickis iemīlējies grāfa Plātera meitā Emīlijā, taču grāfs viņu noraidījis. Izmisumā viņš nošāvies un viņa kapa pieminekli rotā uzraksts „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”.
Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens garums 2,8 metri, platums 2,2 metri un augstums 0,7 metri. Akmens sānos izkalta 5 cm dziļa, 130 cm plata liela taisnstūra virsma, kurā iekalts grāfu Broel — Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Turpretī tautas nostāsts vēsta, ka pie šā akmens medību laikā maltīti ieturējis Polijas-Lietuvas karalis Augusts II Stiprais.
Krāslavas tirgus laukums Brīvibas ielā, kas izveidots 18.gadsimta 20. — 70.gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).
Pēteris Koroševskis (1940) — lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 21. augustā