Krāslava

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Krāslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Krāslava
Novada pilsēta
Krāslavas pilsētas centrs
Ģerbonis
Krāslava
Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E
Valsts	Latvija
Novads	Krāslavas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1923. gada
Citi nosaukumi	latgaliešu: Kruoslova latīņu: Craslavia vācu: Kreslau krievu: Краслава poļu: Krasław
Platība
• Kopējā	9,2 km2
• sauszeme	8,6 km2
• ūdens	0,6 km2
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	7 086
• blīvums	826,8 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-560(1-3)
Mājaslapa	www.kraslava.lv
Krāslava Vikikrātuvē

Krāslava (latgaliešu: Kruoslova) ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Ģeogrāfija

Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejas Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā, kuru ziemeļos no ielejas norobežo Dagdas pauguraine, bet dienvidos — Augšzemes augstienes Skrudalienas pauguraine. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas. Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.

Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parks Daugavas loki, pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava.

Vēsture

Buru laivas Daugavā pie Krāslavas (Napoleons Orda, 1876).

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas—Dņepras ūdensceļa malā (vikingu sāgās tā dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopami latgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus Polockas varjagu kņazam Ragnvaldam, un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda). 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).

14. gadsimtā Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. 16. un 17. gadsimtā Krāslavas īpašnieki bieži mainījās. 1558. gadā Krāslava kļuva par ordeņa lēņa muižu. 1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas Konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, 1626. gadā Krāslavu nopirka Līdinghauzenu-Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc Poļu—zviedru kara Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). Kad 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Jans Ludvigs Plāters no Plāteru dzimtas, viņa dzimtas īpašumā Krāslava palika līdz pat Pirmajam pasaules karam. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru, tādā veidā arī Krāslava ieguva miesta tiesības. 1730. gados pilsētā uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās katoļu seminārs un apriņķa skola. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai Krāslava no 1802. gada bija Vitebskas guberņas sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili — grāfu Plāteru rezidenci. 1808. gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust. 1864. gadā pēc poļu Janvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu. 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā ar 10 500 iedzīvotājiem.

1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks, atbrīvojot to no Latvijas SPR karaspēka. 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības.

1947. gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru.

2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots Krāslavas novads. 2021. gadā to apvienoja ar Dagdas novadu, faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu.

• 

  Krāslavas pilsdrupas (D. Strukovs, 1864)

• 

  Skats pāri Daugavai pie Krāslavas (N. Orda, 1875—1876)

• 

  Krāslavas rātsnams (N. Orda, 1875—1876)

• 

  Plāteru pils (N. Orda, 1875—1876)

• 

  Krāslavas tirgus skats (1918)

• 

  Krāslavas Brīvības iela (1898)

Vēstures un kultūras objekti

• Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc 1920. gada Latvijas zemes reformas un muižu atsavināšanas pilī atradās Krāslavas Valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.
• Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
• Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755—1767).
• Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja. 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze. 2021. gada novembrī tornis atjaunots.
• Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
• Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā.
• Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības.
• Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1897 7 834 —     1914 10 500 +34.0% 1920 3 564 −66.1% 1925 4 485 +25.8% 1935 4 276 −4.7%	Gads Iedz. ±% 1943 2 378 −44.4% 1959 5 339 +124.5% 1970 7 523 +40.9% 1979 10 347 +37.5% 1989 12 518 +21.0%	Gads Iedz. ±% 2000 11 412 −8.8% 2011 9 112 −20.2% 2021 7 289 −20.0%

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	poļi	ukraiņi	čigāni	lietuvieši	igauņi	ebreji	un citi
1989	12520	4294	3843	2766	1139	187	nez.	50	13	nez.	225
2000	11412	4567	2940	2305	1190	131	133	53	5	18	70
2011	9112	4085	2309	1548	849	112	nez.	37	nez.	nez.	nez.

Uzņēmējdarbība

Lielākā daļa no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji. Pēc 2020. gada apgrozījuma datiem, 24 no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākie no tiem:

• SIA Vārpa;
• AS Krāslavas Piens;
• SIA ADLV;
• SIA GL Plus;
• SIA Krāslavas nami.

Nozaru dalījumā, lielākās nozares pēc NACE saimnieciskās klasifikācijas:

• Koka izstrādājumu ražošana (16.29), zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10);
• Mežizstrāde (02.20);
• Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (01.50), graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (01.10);
• Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51);
• Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos (47.11).

Politiskās un sociālās aktivitātes

14.Saeimas vēlēšanās Krāslavas novada vēlētāji atdeva balsu vairākumu par partiju Stabilitātei!. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, augstāks balsu īpatsvars šai partijai tika atdots vēl vienīgi Augšdaugavas un Rēzeknes novados. Kopumā, Krāslavas novadā visaugstākais atdoto balsu īpatsvars no visām derīgajām balsīm bija sekojošiem sarakstiem:

• Stabilitātei! - 18.67%;
• Zaļo un zemnieku savienība - 16.54%;
• Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa - 10.78%;
• Latvija Pirmajā vietā - 9.56%;
• Latvijas Krievu Savienība - 7.57%.

Novadā 2020. gadā bija reģistrētas 37 reliģiskās organizācijas.

Cilvēki

Krāslavā dzimuši:

• Nikolajs Loskis (Николай Онуфриевич Лосский, 1870—1965) — filozofs
• Naums Āronsons (1872—1943) — tēlnieks
• Pāvils Glaudāns (1915—1968) — gleznotājs
• Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996) — dzejniece
• Vanda Zēvalde (1922—1997) — tēlniece
• Pēteris Koroševskis (1940) — lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 21. augustā
• Valentīna Gotovska (1965) — vieglatlēte
• Ineta Radēviča (1981) — vieglatlēte
• Inga Pizāne (1986) — dzejniece
• Jānis Timma (1992) — basketbolists

Attēlu galerija

• 
  Krāslavas pils
• 
  Krāslavas novada tūrisma un informācijas centrs
• 
  Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs
• 
  Grāfu Plāteru parks
• 
  Rīgas iela
• 
  Zvejnieku iela
• 
  Skats uz Daugavu no Priedaines skatu torņa
• 
  Krāslavas panorāma (skats no Grāfu Plāteru parka)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krāslava.
• Krāslavas novada portāls
• Senie robežakmeņi pie Krāslavas