Statiskā elektrība
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Statiskā elektrība" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Statiskā elektrība ir nelīdzsvarots elektriskais lādiņš materiāla virsmā vai uz tās. Lādiņš paliek tik ilgi, līdz tas var attālināties ar elektrisko strāvu vai elektrisko izlādi. Statiskā elektrība ir nosaukta pretstatā elektriskajai strāvai, kas plūst caur vadiem vai citiem elektrības vadītājiem. Statisku elektrisko lādiņu var radīt ikreiz, kad divas virsmas, kuras ir nolietotas vai atdalījušās un vienai no tām ir augsta pretestība pret tajā brīdī esošo elektrisko strāvu. Statiskās elektrības ietekme ir pazīstama lielākajai daļai cilvēku, jo cilvēki spēj to sajust, dzirdēt un pat redzēt dzirksteles, jo liekais lādiņš tiek neitralizēts, ja to novieto tuvu lielam elektrības vadītājam (piemēram: ceļam uz zemi), vai reģions ar pārmērīgi lielu pretējās polaritātes (pozitīvas vai negatīvas) lādiņu. Pazīstamo statisko šoku jeb elektrisko izlādi izraisa lādiņa neitralizācija.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Statisko elektrību atklāja Taless no Milētas (aptuveni ap 600. gadu p.m.ē), konstatējot, ka dzintara berzēšana ļāva tam pacelt lapas un putekļus.
Statiskās elektrības cēloņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Materiāli ir veidoti no atomiem, kas parasti ir elektriski neitrāli, jo tie satur vienādus pozitīvos (protonus to kodolos) un negatīvos lādiņus (elektronu apvalkus, kas apņem kodolu). Statiskās elektrības parādība prasa nodalīt pozitīvos un negatīvos lādiņus. Kad divi materiāli ir saskarsmē elektroni var pārvietoties no viena materiāla uz otru, kas vienam materiālam atstāj pozitīvo lādiņu, bet otram negatīvo lādiņu. Kad materiāli ir atdalīti viens no otra, tad katrs no tiem saglabā šo lādiņa nelīdzsvarotību.
Spiediena izraisīta lādiņa atdalīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmantotais mehāniskais spriegums rada lādiņa atdalīšanos noteikta veida kristālos un keramikas molekulās.
Siltuma izraisīta lādiņa atdalīšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Siltums rada lādiņa atdalīšanos materiālu noteiktos atomos vai molekulās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Statiskā elektrība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)