Elektriskā pretestība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos. Par pretestību sauc vadītāja pretdarbību strāvas plūsmai un tā pamata mērvienība ir oms (Ω).

Pretestības jēdzienu var formulēt matemātiski formulas veidā, izmantojot sprieguma un strāvas stipruma jēdzienus: pretestība ir attiecība starp spriegumu, kas pielikts vadītājam un strāvas stiprumu, kas plūst tajā:

,

kur:

— elektriskā pretestība,
— spriegums, kas pielikts vadītājam,
— vadītājā plūstošās strāvas stiprums.

Šī formula ir ekvivalenta Oma likumam.

Elektriskai pretestībai pretējais lielums ir elektriskā vadītspēja.

Situāciju, kad kādai vielai nepiemīt pretestība, sauc par supravadītspēju.

Vispārīga pretestības formula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadītāja pretestība.

Atšķirībā no materiāla īpatnējās pretestības, kas ir nemainīga katram materiālam atsevišķi, vadītāja (piemēram, vada, caurules, kabeļa, utt.) pretestība ir atšķirīga katram objektam atsevišķi. Vadītāja elektriskā pretestība ir atkarīga no vadītāja formas, izmēriem un materiāla, no kura tas izgatavots.

Vada elektriskā pretestība aprēķināma pēc formulas:

,

kur:

— materiāla īpatnējā pretestība,
— vadītāja garums,
— vadītāja šķērsgriezuma laukums.

Maiņstrāvas patērētāju pretestību, uz kuriem maiņstrāvas ķēdē izdalās aktīvā jauda (siltuma daudzums), sauc par aktīvo pretestību.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]