Elektriskā pretestība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pretestiba geometrija.png

Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.

Pretestības jēdzienu var formulēt matemātiski formulas veidā, izmantojot sprieguma un strāvas stipruma jēdzienus: pretestība ir attiecība starp spriegumu, kas pielikts vadītājam un strāvas stiprumu, kas plūst tajā:

\ R = {U \over I}

kur

\ U — spriegums, kas pielikts vadītājam,
\ I — vadītājā plūstošās strāvas stiprums.

Šī formula ir ekvivalenta Oma likumam.

Elektriskai pretestībai pretējais lielums ir elektriskā vadītspēja.

Situāciju, kad kādai vielai nepiemīt pretestība, sauc par supravadītspēju.

Mērvienība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskās pretestības pamata mērvienība ir Oms.

Vispārīga pretestības formula[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no materiāla īpatnējās pretestības, kas ir nemainīga katram materiālam atsevišķi, vadītāja (piemēram, vada, caurules, kabeļa, utt.) pretestība ir atšķirīga katram objektam atsevišķi. Vadītāja elektriskā pretestība ir atkarīga no vadītāja formas, izmēriem un materiāla, no kura tas izgatavots.

Vada elektriskā pretestība aprēķināma pēc formulas:

\ R = {\rho \cdot {l \over S}}

kur

\ \rho — materiāla īpatnējā pretestība
\ l — vada garums
\ S — šķērsgriezuma laukums.

Maiņstrāvas patērētāju pretestību, uz kuriem maiņstrāvas ķēdē izdalās aktīvā jauda (siltuma daudzums), sauc par aktīvo pretestību.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]