Statuete

Statuete (franču: statuette, no latīņu: statua — 'statujiņa') ir neliela skulptūra, kas veidota no koka, kaula, māliem, akmens, metāla vai kādiem citiem materiāliem, tā ataino antropomorfiskus tēlus, dzīvnieku figūras, bezdvēseliskus un abstraktus priekšmetus. Statuetes augstums parasti nav lielāks par 80 centimetriem, bet to garums ir ne lielāks par metru. Tām var būt ļoti dažādas nozīmes, no kulta līdz utilitārajai. Mūsdienās statuetes plaši tiek izmantotas kā suvenīri, telpu dekori, bērnu rotaļlietas un prēmiju balvas.

Statuetes bija pazīstamas jau pirmatnējā sabiedrībā, piemēram, Vilendorfas Venera, kas izgatavota apmēram 22 līdz 24 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, vai arī dzīvnieku totēmi. Senajās civilizācijās statuetēs bieži tika atveidotas dievības un tās tika izmantotas kultiem. Senajā Ēģiptē īpašas statuetes ušebti tika izmantotas bēru rituālos.

Eiropā interese par statuetēm sākās renesanses laikmetā, kad māksla atdalījās no baznīcas un statuetes bez reliģiskās tēmas tika izmantotas arī kā telpu rotājums. Īpaši iecienītas tās bija 15.—16. gadsimtā Itālijā.

Japānā no viduslaikiem līdz Meidzi periodam pastāvēja lietišķo figūru necke un istabu statuešu okimono grebēju skolas.